Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

Winter 2020

7/1/2020

0 Comments

 
Rīts atnāca ar pūkainu sniegu.

Twiterī lasu, kā šķendējas Latvijas sētnieki, un domās dzirdu vietējo Toyotu, kas aprīkotas ar sniega šķūrēm, īpašnieku gaviles.

Es savukārt gavilēju atkal atverot sporta kluba durvis (šodien gan es kunkstu, pa kāpnēm ejot). Viena no trenerēm pat apskauj aiz prieka: “You managed! You are back!”. High five no otras. Apsveikumi no vairākām dāmām, ar ko kopā esmu sportojusi. Izrādās, esmu paguvusi parunāties ar tik daudziem! Nodarbības laikā jūtu, ka 2.5 nedēļas nekas fiziski nav darīts, 20 min pirms nodarbības beigām jau sāku mest skatu uz pulksteni, cenzdamās atvilkt elpu un mēģinot nenoģībt.

Dienas vidū aizskrienu līdz UMass. Kampuss ir kluss. Šobrīd ir starpsemestru semestris: Winter 2020. Šajā laikā liela daļa studentu atpūšas un izbauda brīvlaiku, tomēr laikā līdz februāra sākumam ir pieejami tomēr atsevišķi intensīvie “iedzīšanas” kursi. Tos gan, kā stāsta, biežāk vadot PhD studenti, ne profesori.

​UMass apmeklējuma mērķis, protams, ir bibliotēka. Lai arī ir daudz grāmatu, kas ir pieejamas tiešsaistē, un ko lasu iPad, ir forši apsēsties pie plauktiņa un pašķirstīt piedāvājumu.UMass School of Law atrodas Dartmundā, ne Amerstā, tāpēc plauktos ir maz konkrētu tiesību nozaru grāmatu, vairāk ir teorija, filozofija, skolu apskati, vispārējas lietas. Nejauši uzduros grāmatai juridisko leksiku un terminoloģiju, arī kopsakarā ar argumentāciju. Saprotu, ka šo vēl pētīt pagaidām laika nav, bet, protams, interesanti. Kad pati mēģinu par Latvijas tiesību institūtiem pastāstīt angliski, viedoklis par terminoloģiju un tulkošanu ir stipri izmainījies. (“Dalīto īpašumu” anglisko versiju domāju ilgi, šobrīd esmu nonākusi un palikusi līdz “separate ownership [of a land and buildings on it]”.)
​
Savācu baigo kalnu un ceru, ka atradīšu savu darbu un plānu grafikā tās stundiņas, kas šo palasīt. Jo dienas joprojām paskrien vēja spārniem. Mēģinu saprast, kur pazūd laiks. Pat dienās, kad nekur nedodos un strādāju mājās, dienas paskrien. Jāatzīst gan, ka sportoju vairāk, mēģinu arī dienas laikā iziet pastaigāt, ja laiciņš ir patīkams. Vakar tā bija īsa pastaigas pusstunda, atgriežoties no UMass, bet vienalga forši. 
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.