Diena, kad vakarā jutu, ka strādājis gan ķermenis, gan smadzenes.
Par ķermeni stāsts īss: jau no rīta pamodos ar sajūtu, ka iepriekšējā dienā ir bijis treniņš. Kad sporta klubā pie reģistrācijas galda nejauši satieku abas treneres un atzīstos, ka dibens sāp, viņas ir sajūsmā. Gan tā, pie kuras biju vakar, gan tā, pie kuras nāku šodien. Nodarbības laikā, atkal dodama vingrojumus tam pašam manam nabaga sēžamgalam, viņa paskatās uz mani un smaidot saka: “Sorry!”. Rezultātā uz vakarpusi man visa ķermeņa lejasdaļa sāp tā, ka pa kāpnēm uz augšu / leju pārvietojos mazliet kunkstēdama. Un tikai pēc 2.5 nedēļu pauzes!
Ar smadzenēm ir citādi, bet līdzīgi. Tā kā radusies sajūta, ka neko nepagūstu, tai skaitā, pat izlasīt grāmatu par eksāmenu, par kuru B stāstīju, nolemju dienu veltīt tam. Kindle rāda, ka grāmatu (ievērojot līdzšinējo lasīšanas ātrumu) es izlasīšot 6h un 5 min laikā. Nu tieši ka dienas darbiņš! Tas nekas, ka pienāk un paiet pusdienas laiks, bet atlikušais laiks joprojām ir 4:32h. Kindle laikam kaut kā jocīgi skaita, jo vienā brīdī “minutes till end of book” pēkšņi sarūk līdz 1:20h. Jebkurā gadījumā, sausais atlikums: līdz grāmatas beigām tieku. Kaut kur pēc 7 vakarā nolieku to malā ar sajūtu, ka negribu redzēt vairs nevienu burtu šovakar. Cik no lasītā atcerēšos: tas atkal cits stāsts. Bet ir priekšstats, viedoklis un varu domāt, ko un kā ar to darīt tālāk.
Mierinājumam tētim un pārējiem, kas jautā, vai es kādreiz maz atgriezīšos: mazliet atgriezīšos gan. Vakar nopirku biļetes gan lidojumam uz Rīgu marta sākumā, gan, tēti, saņemies, lidojumam atpakaļ marta beigās. Te tās iespējas, konferences… bet tie jau būs īsāki ceļojumi, ne vairs mēnešiem. Šobrīd plāns izskatās tāds, ka būšu mājās, lai sarīkotu pusdienas par godu tēta dzimšanas dienai un palīdzētu ar vārdadienas ballīti Gerdai. Tā gan saka, ka Dievi skaļi smejoties, ja mēs runājam par saviem plāniem. Redzēsim, kā ies ar šiem?
Varu tikai atzīmēt, ka pirkt biļetes savlaicīgi ir bauda… lidojums uz Rīgu man izmaksā apmēram 3.5 reizes mazāk nekā lidojums šurp. Izrādās, ja labi pameklē, ja pērk laicīgi, un ja ir gatavs ceļot bez reģistrētās bagāžas, pāri okeānam var tikt par apmēram 200 euro.
Šodien bilžu nav, jo nebildēju nedz sporta nodarbības, nedz savus mācību materiālus, nedz vakariņu steiku. Dažkārt jāiztiek kā zinātniskā darbā, tikai ar tekstu?
Par ķermeni stāsts īss: jau no rīta pamodos ar sajūtu, ka iepriekšējā dienā ir bijis treniņš. Kad sporta klubā pie reģistrācijas galda nejauši satieku abas treneres un atzīstos, ka dibens sāp, viņas ir sajūsmā. Gan tā, pie kuras biju vakar, gan tā, pie kuras nāku šodien. Nodarbības laikā, atkal dodama vingrojumus tam pašam manam nabaga sēžamgalam, viņa paskatās uz mani un smaidot saka: “Sorry!”. Rezultātā uz vakarpusi man visa ķermeņa lejasdaļa sāp tā, ka pa kāpnēm uz augšu / leju pārvietojos mazliet kunkstēdama. Un tikai pēc 2.5 nedēļu pauzes!
Ar smadzenēm ir citādi, bet līdzīgi. Tā kā radusies sajūta, ka neko nepagūstu, tai skaitā, pat izlasīt grāmatu par eksāmenu, par kuru B stāstīju, nolemju dienu veltīt tam. Kindle rāda, ka grāmatu (ievērojot līdzšinējo lasīšanas ātrumu) es izlasīšot 6h un 5 min laikā. Nu tieši ka dienas darbiņš! Tas nekas, ka pienāk un paiet pusdienas laiks, bet atlikušais laiks joprojām ir 4:32h. Kindle laikam kaut kā jocīgi skaita, jo vienā brīdī “minutes till end of book” pēkšņi sarūk līdz 1:20h. Jebkurā gadījumā, sausais atlikums: līdz grāmatas beigām tieku. Kaut kur pēc 7 vakarā nolieku to malā ar sajūtu, ka negribu redzēt vairs nevienu burtu šovakar. Cik no lasītā atcerēšos: tas atkal cits stāsts. Bet ir priekšstats, viedoklis un varu domāt, ko un kā ar to darīt tālāk.
Mierinājumam tētim un pārējiem, kas jautā, vai es kādreiz maz atgriezīšos: mazliet atgriezīšos gan. Vakar nopirku biļetes gan lidojumam uz Rīgu marta sākumā, gan, tēti, saņemies, lidojumam atpakaļ marta beigās. Te tās iespējas, konferences… bet tie jau būs īsāki ceļojumi, ne vairs mēnešiem. Šobrīd plāns izskatās tāds, ka būšu mājās, lai sarīkotu pusdienas par godu tēta dzimšanas dienai un palīdzētu ar vārdadienas ballīti Gerdai. Tā gan saka, ka Dievi skaļi smejoties, ja mēs runājam par saviem plāniem. Redzēsim, kā ies ar šiem?
Varu tikai atzīmēt, ka pirkt biļetes savlaicīgi ir bauda… lidojums uz Rīgu man izmaksā apmēram 3.5 reizes mazāk nekā lidojums šurp. Izrādās, ja labi pameklē, ja pērk laicīgi, un ja ir gatavs ceļot bez reģistrētās bagāžas, pāri okeānam var tikt par apmēram 200 euro.
Šodien bilžu nav, jo nebildēju nedz sporta nodarbības, nedz savus mācību materiālus, nedz vakariņu steiku. Dažkārt jāiztiek kā zinātniskā darbā, tikai ar tekstu?
RSS Feed
