Vakar uznāca tik eksistenciālas pārdomas, ka tās nemaz i aprakstīt vai atstāstīt nevar. Kā teiktu 1. ģimnāzijas absolventi - bez litra šņabja gala netiksi. Bet tāda jau tā ikdiena ir (vismaz cilvēkiem, kas domā par daudz): te viss liekas viegli un vienkārši, te pēkšņi ikdienas sīkumi ir nepārvaramas problēmas. Un pareizi ir viss: gan sīkumi, gan emocijas, gan ieguvumi, gan kreņķi.
Nu tas tā, ja pēkšņi kādam liekas, ka šajā puķu dobē rozēm ērkšķu nav.
Labi. Tagad pamēģināsim par ne tik eksistenciālo. Piemēram, … manu “pēkšņu” atklāsmi, vērojot jauniešus autobusā. Ap 5 vakarā autobuss pilns, jaunieši pēc lekcijām dodas mājās, un es skatos uz tiem un domāju. Par to, cik viņi ir vizuāli dažādi, dažādu izcelsmju, ar dažādu kultūras un nacionālo mantojumu, dažādu temperamentu, bet visi te mācās, viens blakus otram. Visas iespējamas rases, krāsas, dzimumi un orientācijas. Tas kontrastam, pēc ierastās latvietis/nelatvietis vides; homogēnā ikdienas burbuļa Latvijā.
Nu tas tā, ja pēkšņi kādam liekas, ka šajā puķu dobē rozēm ērkšķu nav.
Labi. Tagad pamēģināsim par ne tik eksistenciālo. Piemēram, … manu “pēkšņu” atklāsmi, vērojot jauniešus autobusā. Ap 5 vakarā autobuss pilns, jaunieši pēc lekcijām dodas mājās, un es skatos uz tiem un domāju. Par to, cik viņi ir vizuāli dažādi, dažādu izcelsmju, ar dažādu kultūras un nacionālo mantojumu, dažādu temperamentu, bet visi te mācās, viens blakus otram. Visas iespējamas rases, krāsas, dzimumi un orientācijas. Tas kontrastam, pēc ierastās latvietis/nelatvietis vides; homogēnā ikdienas burbuļa Latvijā.
Pēcpusdienā sāka līt. Joprojām silti, bet, baumo, nākamnedēļ sākšoties rudens. Arī šajā pasaules malā.
Tikpat raiba kā autobusa pasažieri ir publika Gerdas skolā. Tajā autobusā sēdēju un braucu uz skolas pasākumu. Vakarā pēc stundām skolā notika 6to klašu organizēts “fair”, kura mērķis ir naudas vākšana “field trips”. Par dažu dolāru ziedojumu varēja nopirkt picu vai paštaisītu saldumu. Vai vienkārši piedalīties atrakcijās. Sēžot sporta zāles malā un vērojot bērnu un vecāku bariņus, konstatēju, ka “klasisko, balto (vai pat blondo) amerikāņu” te ir mazākums. Pat ja Gerdai pirms tam būtu bijuši kādi rasu aizspriedumi (lai gan nebiju tādus novērojusi), tagad tie būs pazuduši vispār, jo arī skolā bērni, tāpat kā viņu vecāki, arī tie, ko redzēju autobusā, ir no visām iespējamām rasēm, dažādu izcelsmju, no dažādām vietām ieradušies.
Ja jau sākām par atrakcijām, tad jāpastāsta par manām izklaidēm. Pēc R. Janis aicinājuma apmeklēju Law& Economics lekciju/ semināru. Lai arī lekcijā vairāk nekā law bija economics un visi jēdzieni, termini un pieeja sākotnēji bija jauni un sveši, ātri tomēr sāku garlaikoties, jo jaunumu “temps” likās par lēnu. Ja laikā, kamēr pasniedzējs skaidro jauno, es to saprotu, tad pārbaudu internetā, pierakstu galveno, iztulkoju terminus, ko nesaprotu, un vēl pagūstu pačatot ar draudzeni, tad, riskējot izklausīties augstprātīga, laikam jāatzīst, ka manam līmenim šis undergraduate kurss laikam ir mazliet par vieglu. Principā, stundas laikā stāstīto, varētu izstāstīt 20, maksimums 30 minūtēs. Uz nākamo lekciju gan vēl aiziešu. Vēl vienu reiz parunāties par Kousa teorēmu varētu būt interesanti. Pēc tam domāsim.
Salīdzinājumam atcerējos lekcijas RGSL pie prof. Ziemeles. Tur gan līdz garlaicībai nekādi nevarēja nonākt. Profesore ienāca prātā arī tāpēc, ka šorīt, strādājot pie raksta, ieliku atsauci uz viņas grāmatu un uz brīdi kaut kā mazliet lepni sajutos. Par to, ka esmu arī mājās mācījusies pie tāda līmeņa profesores, kuru jācitē publikācijai, kas tiek gatavota starptautiski recenzējamam žurnālam.
Salīdzinājumam atcerējos lekcijas RGSL pie prof. Ziemeles. Tur gan līdz garlaicībai nekādi nevarēja nonākt. Profesore ienāca prātā arī tāpēc, ka šorīt, strādājot pie raksta, ieliku atsauci uz viņas grāmatu un uz brīdi kaut kā mazliet lepni sajutos. Par to, ka esmu arī mājās mācījusies pie tāda līmeņa profesores, kuru jācitē publikācijai, kas tiek gatavota starptautiski recenzējamam žurnālam.
RSS Feed
