Vakar no rīta rakstīju, ka esmu skrējienā.
Skrējiena iemesls bija Konetikutas universitātē sarunātā tikšanās. Manās rokās, pa bibliotēku plauktiem rokoties, bija nonākušas vairākas viena profesora grāmatas – gan “Law and Economics”, gan visai aizraujošā “The Economic Theory of Eminent Domain”, kurā aprakstīta gan īpašumu atsavināšanas par labu valstij ekonomiskā puse, gan t.s. Regulatory takings (t.i. īpašumu aprobežojumu) ekonomiskais novērtējums. Lasot grāmatas biju pamanījusi, ka to autors ir no UConn – Konetikutas universitātes, un ikdienā ir Storrs. Uzrakstīju e-pasta vēstuli, mazliet sarakstījāmies un pieteicos aizbraukt papļāpāt.
Profesors Thomas Miceli mani laipni uzņēma, gan uzreiz izsakot bažas, vai neesmu braukusi velti. Viens no jautājumiem, ko viņam uzdevu, bija par taisnīgu zemes nomas maksas apmēru, pastāvot piespiedu nomas attiecībām. Profesors par šo uzreiz pateica – tas nav jautājums ekonomistam. Varbūt finansists tev to var aprēķināt, bet ekonomists cenu redz kā līdzsvara punktu pieprasījuma un piedāvājuma līknē. Ekonomistam cena ir tikai tur, kur ir tirgus. Ja nav tirgus, nav cenas. Vienojāmies gan par to, ka ekonomisti vispār tiesības redz citādi – caur valsts politikas (kā valsts mērķu, stratēģijas) prizmu. Te arī disciplīnas “law and economics” būtība – likums kā instruments, kur ekonomika atspoguļo nepieciešamības. Profesors brīnījās, ka Latvijā šāda studiju kursa nav…
Skrējiena iemesls bija Konetikutas universitātē sarunātā tikšanās. Manās rokās, pa bibliotēku plauktiem rokoties, bija nonākušas vairākas viena profesora grāmatas – gan “Law and Economics”, gan visai aizraujošā “The Economic Theory of Eminent Domain”, kurā aprakstīta gan īpašumu atsavināšanas par labu valstij ekonomiskā puse, gan t.s. Regulatory takings (t.i. īpašumu aprobežojumu) ekonomiskais novērtējums. Lasot grāmatas biju pamanījusi, ka to autors ir no UConn – Konetikutas universitātes, un ikdienā ir Storrs. Uzrakstīju e-pasta vēstuli, mazliet sarakstījāmies un pieteicos aizbraukt papļāpāt.
Profesors Thomas Miceli mani laipni uzņēma, gan uzreiz izsakot bažas, vai neesmu braukusi velti. Viens no jautājumiem, ko viņam uzdevu, bija par taisnīgu zemes nomas maksas apmēru, pastāvot piespiedu nomas attiecībām. Profesors par šo uzreiz pateica – tas nav jautājums ekonomistam. Varbūt finansists tev to var aprēķināt, bet ekonomists cenu redz kā līdzsvara punktu pieprasījuma un piedāvājuma līknē. Ekonomistam cena ir tikai tur, kur ir tirgus. Ja nav tirgus, nav cenas. Vienojāmies gan par to, ka ekonomisti vispār tiesības redz citādi – caur valsts politikas (kā valsts mērķu, stratēģijas) prizmu. Te arī disciplīnas “law and economics” būtība – likums kā instruments, kur ekonomika atspoguļo nepieciešamības. Profesors brīnījās, ka Latvijā šāda studiju kursa nav…
Sarunas noslēgumā viņš man ieteica kolēģi, kura grāmatas palasīt un kam uzrakstīt, kā arī palūdza un paņēma manu jaunāko rakstu. Nez, vai tur sanāktu teorija, viņš ziņkāri pajautāja. Piespiedu nomas jautājumu uzreiz viņš konceptualizē, aizejot no konkrētā Latvijas piemēra. Un tā šķelmīgi piebilst, ka šajā situācijā jau risinājuma nav, ir tikai argumenti. Tātad jebkura teorija ir aizraujoša, un kļūdīties nav iespējams. Man patīk šāda pieeja!
Atceļā piestāju kafejnīcā uz kafiju, izlasīt e-pastus, sameklēt ieteiktos rakstus un grāmatu. E-pastā mani gaida trīs vēstules no dažādiem profesoriem: pēc vakardienas sarunas atrakstījusi Dr. Rowan ar outline redzējumu rakstam, Dr. Collins saka paldies par prezentāciju un uzaicina rīt atnākt uz Kalifornijas Augstākās tiesas tiesneša vieslekciju un pēclekcijas pasākumu, kā arī atradies ir vietējais Law and Economics pasniedzējs, kas aicina satikties. Mans sabiedrisko aktivitāšu kalendārs piepildās! Veikli sarunājusi, ka Gerdu uz rītdienas pilsētas svētkiem ar cirku, mūziku, ēdienu ielu un visādiem citādiem jampadračiem aizvedīs arī bez manis, ar prieku akceptēju ielūgumus un sāku saspringti veidot darāmo darbu un apmeklējamo pasākumu sarakstu.
Atceļā piestāju kafejnīcā uz kafiju, izlasīt e-pastus, sameklēt ieteiktos rakstus un grāmatu. E-pastā mani gaida trīs vēstules no dažādiem profesoriem: pēc vakardienas sarunas atrakstījusi Dr. Rowan ar outline redzējumu rakstam, Dr. Collins saka paldies par prezentāciju un uzaicina rīt atnākt uz Kalifornijas Augstākās tiesas tiesneša vieslekciju un pēclekcijas pasākumu, kā arī atradies ir vietējais Law and Economics pasniedzējs, kas aicina satikties. Mans sabiedrisko aktivitāšu kalendārs piepildās! Veikli sarunājusi, ka Gerdu uz rītdienas pilsētas svētkiem ar cirku, mūziku, ēdienu ielu un visādiem citādiem jampadračiem aizvedīs arī bez manis, ar prieku akceptēju ielūgumus un sāku saspringti veidot darāmo darbu un apmeklējamo pasākumu sarakstu.
Braucienā uz UConn un atpakaļ ir pagājusi visa diena. Lai arī šī saruna pirmšķietami nebija tik produktīva kā vakardienas tikšanās, tā nenoliedzami bija interesanta. Interesanti bija redzēt citu universitāti (arī gana senu, bet tā acīmredzami attīstās – profesors man parādīja nesen būvētās ēkas, kurās izmantoti dažādi moderni ekoprincipi). Miles’n’miles pa lielceļiem vieglākas darīja skati apkārt – kalni, kas lēnām sāk krāsoties rudens krāsās. Pie ūdeņiem, īpaši pie purviem, koki iekrāsojušies jau sarkani. Vermontas štata īpašā “autumn foliage” karte jau ziņo, ka zelta rudens tūlīt būs pilnbriedā. Šis ir skaistākais gadalaiks Jaunanglijā – kad tā iekrāsojas rudens krāsās.
Ja man jautā, kā iet Gerdai – viņa iegājusi savā rutīnā (man vēl tāda jānodibina, saprotot, kad īsti lasīšu, kad rakstīšu, kad domāšu un kad vingrošu). Gerdai ir skola – pēcskolas pulciņš – mājas. Mājās, dienās, kad ir baseins, vakars sākas ar baseinu, bet turpinās ar vakariņām un mājasdarbiem. Mājasdarbi šobrīd īpašas grūtības nesagādā, pie to pildīšanas meita jau sāk pierast. Tikai vakar bija kreņķis, kad nevarēja saprast, ko nozīmē “pārrakstīt ciparus standartformā”, jo standartforma (kā mēs to sapratām un kā Google/ Khan Academy norādīja) jau bija dota. Gerda jau bija frustrācijā, es arī sāku uzvilkties, līdz nejauši lapas augšmalā pamanīju sīkiem burtiņiem tekstu “Key sheet”. Skolotājs bija sajaucis, uzdevuma vietā bērniem iedodot atbildes. Mēs nošķendējāmies pirms sasmējāmies – mūs taču tas gandrīz līdz ģimenes strīdam bija novedis!
Ja man jautā, kā iet Gerdai – viņa iegājusi savā rutīnā (man vēl tāda jānodibina, saprotot, kad īsti lasīšu, kad rakstīšu, kad domāšu un kad vingrošu). Gerdai ir skola – pēcskolas pulciņš – mājas. Mājās, dienās, kad ir baseins, vakars sākas ar baseinu, bet turpinās ar vakariņām un mājasdarbiem. Mājasdarbi šobrīd īpašas grūtības nesagādā, pie to pildīšanas meita jau sāk pierast. Tikai vakar bija kreņķis, kad nevarēja saprast, ko nozīmē “pārrakstīt ciparus standartformā”, jo standartforma (kā mēs to sapratām un kā Google/ Khan Academy norādīja) jau bija dota. Gerda jau bija frustrācijā, es arī sāku uzvilkties, līdz nejauši lapas augšmalā pamanīju sīkiem burtiņiem tekstu “Key sheet”. Skolotājs bija sajaucis, uzdevuma vietā bērniem iedodot atbildes. Mēs nošķendējāmies pirms sasmējāmies – mūs taču tas gandrīz līdz ģimenes strīdam bija novedis!
Vispār izrādās, ka tas Fulbraits nozīmē riktīgu skraidīšanu apkārt un sarunas: pati esmu pārsteigta par cilvēku daudzumu, ko satieku, un, galvenais - atsaucību. Profesori ar ilggadīgu stāžu ir gatavi tikties un runāt. Asociētie profesori ir gatavi uz sadarbību (īpaši tie, kuriem tenure track..). Visiem ir skatījums, idejas, gatavība runāt. Fascinējoši!
RSS Feed
