Mana pirmā rīta doma ir: “Sporta klubu mēs izmantojam”. Es to atceros vai katru brīdi, jo man kopš piektdienas rīta treniņa sāp kāju muskuļi (jutu tos jau piektdien, un jūtu joprojām, 48h pēc treniņa). Gerda bijusi peldēties jau divreiz, es – vienreiz (muskuļu sāpēm nepalīdz). Un peld viņa sasodīti labi, labāk nekā es.
Bet vispār šodienas galvenā izklaide bija Holyoke Children’s museum. Tas, uz kuru pirms nedēļas neaizbraucām. Kad no rīta Gerdai piedāvāju turp doties, viņa nebija sajūsmā, bet jau 5 minūtes pēc ierašanās teica: “Cik labi, ka atbraucām!” Šis bērnu muzejs ir kā zinoo-meets-kidzania. Izklaides ietver gan izglītojošus stendus, gan vienkārši jautrus. Var ielīst gan ātrās palīdzības auto vai apkalpot klientus picērijā vai veikalā, vai arī paložņāt pa labirintiem un pavērot, kā darbojas magnēti. 2 stundas paiet kā mirklis (es tikmēr lasu grāmatu).
Turpat blakus ir arī Voleyball Hall of Fame. Stāsta, ka volejbols kā sporta veids esot izgudrots Holyoke, vēl 19. gs, laikā, kad šis bija plaukstošs rūpniecības reģions. Vietējie vadošie esot uzdevuši skolu sporta skolotājiem izdomāt bumbas sporta veidus, kas veicinātu komandas veidošanos, bla bla bla, un tad nu Holyoke kādā skolā izdomāts volejbols, bet tepat netālu esošajā Springfildā – basketbols.
Apmaiņai pret izklaidēm bērnu muzejā un picu blakus esošajā picērijā (kas tāpat kā visa Holyoke liekas pilnīgi izmirusi) Gerda mani palaiž aizbraukt pusdienās uz Amherst centru. Šoreiz izmēģinu Taiešu virtuvi. Anna, nē, ne deep fried stuff, un nezinu, kā tur ar slaveno E621, bet ķirbju-cāļa-garneļu karijs ar kokosriekstu mērci bija izcils. Un tad vēl garneļu zupiņa. Mmmm. Man šie gastronomiskie ceļojumi sāk iepatikties!
Amherstas centrs, ceļā pēc kafijas, kas ir garšīgā kafija - Amherst Coffee
RSS Feed
