Vakar nejauši aptvēru, ka šis Fulbraita piedzīvojums ilgst jau vairāk nekā gadu. 1. novembris bija pieteikumu iesniegšanas termiņš. Jau pirms tam es rakstīju, gatavojos, veidoju kontaktus ar universitāti. Vakar biju pusdienās ar profesori, kura mani uz šejieni ielūdza. Un atkal viņai bija daži ieteikumi, idejas, priekšlikumi. Ir jauki dažkārt iziet ārpus bibliotēkas, pacelt acis no grāmatām, un satikt cilvēkus. Iedvesmoties jauniem darbiem.
Lai gan arī grāmatas ir interesantas. Man jau pamazām veidojas priekšstats par šo disciplīnu un starpnozari – transitional justice un tās mehānismiem, ideju attīstību. Ja par to rakstu, ja gatavojot rakstu prezentēt – gribu saprast un izprast šos jautājumus tā, lai spētu pastāstīt arī citiem. Šodienas secinājums, izejot cauri ļoti garam pētījumu sarakstam transitional justice jomā, bija, ka Latvija un Baltijas valstis literatūrā vispār ir aprakstītas maz, nepilnīgi un kļūdaini. Tas ir jālabo! Kurš piedalās?
Vakardienas mazais jociņš bija: Brigita rīt lido uz Vjetnamu, es šodien dodos uz Vjetnamiešu restorānu. Jau kaut kad agrāk rakstīju par dažādajām virtuvēm, kas pieejamas dažu kvartālu robežās Amherstas centrā. Ja svētdien ēdu gardu pīli ķīniešu restorānā, tad šodien sajūsminājos par ķemmītēm vjetnamiešu gaumē. (Bet ar “vjetnamiešu kafiju gan uzmanieties – tā ir stipra, bet ļoti salda, šķiet, ar kondensēto pienu taisīta.) Vēl īsajā sarakstā (“vietas, kas jāapmeklē”) ir indiešu restorāns, tomēr gan ķīniešu, gan vjetnamiešu vietās ēdienkartēs vēl palika vairāki ēdieni, ko gribētos izmēģināt. Sanāk mazais kulinārais ceļojums, lidmašīnā neiekāpjot.
Pie pusdienām pieskārāmies arī augstskolu un naudas jautājumiem. UMass ziedojumi no absolventiem nākot, diemžēl (tā nosmēja profesore) reti tie ir "vispārējiem pētījumiem". Parasti ļoti konkrēti iezīmēti. Viņiem politikas zinātnes departamentā vai tiesību zinātņu programmā arī pietrūkstot "nekonkrētās" naudas. Par Hempšīras koledžu gan viņa izteicās, ka varbūt tā varētu izdzīvot, ja izvilks ilgāk. Proti, lielākie ziedojumi no absolventiem nākot kā novēlējumi testamentā. Ja koledžai ir tikai 50 gadu, absolventu vairums vēl ir dzīvi. Hempšīras koledžas absolventu vidū esot daudz Holivudas zvaigžņu, tie it kā esot arī palīdzējuši šobrīd koledžu izvilkt. Noslēgumā viņa piebilda, ka pati katru gadu zināmu summu noziedojot savai koledžai. Tāda tradīcija.
Īsā ieraksta noslēgumā. Šogad Fulbratita pieteikšanās termiņš ir jau pagājis, bet vispār – iesaku. Tiem maniem draugiem, kuriem PhD jau ir vai tūlīt būs, bet šī iespēja nav izmantota: dariet! Tas ir vērtīgi!
Lai gan arī grāmatas ir interesantas. Man jau pamazām veidojas priekšstats par šo disciplīnu un starpnozari – transitional justice un tās mehānismiem, ideju attīstību. Ja par to rakstu, ja gatavojot rakstu prezentēt – gribu saprast un izprast šos jautājumus tā, lai spētu pastāstīt arī citiem. Šodienas secinājums, izejot cauri ļoti garam pētījumu sarakstam transitional justice jomā, bija, ka Latvija un Baltijas valstis literatūrā vispār ir aprakstītas maz, nepilnīgi un kļūdaini. Tas ir jālabo! Kurš piedalās?
Vakardienas mazais jociņš bija: Brigita rīt lido uz Vjetnamu, es šodien dodos uz Vjetnamiešu restorānu. Jau kaut kad agrāk rakstīju par dažādajām virtuvēm, kas pieejamas dažu kvartālu robežās Amherstas centrā. Ja svētdien ēdu gardu pīli ķīniešu restorānā, tad šodien sajūsminājos par ķemmītēm vjetnamiešu gaumē. (Bet ar “vjetnamiešu kafiju gan uzmanieties – tā ir stipra, bet ļoti salda, šķiet, ar kondensēto pienu taisīta.) Vēl īsajā sarakstā (“vietas, kas jāapmeklē”) ir indiešu restorāns, tomēr gan ķīniešu, gan vjetnamiešu vietās ēdienkartēs vēl palika vairāki ēdieni, ko gribētos izmēģināt. Sanāk mazais kulinārais ceļojums, lidmašīnā neiekāpjot.
Pie pusdienām pieskārāmies arī augstskolu un naudas jautājumiem. UMass ziedojumi no absolventiem nākot, diemžēl (tā nosmēja profesore) reti tie ir "vispārējiem pētījumiem". Parasti ļoti konkrēti iezīmēti. Viņiem politikas zinātnes departamentā vai tiesību zinātņu programmā arī pietrūkstot "nekonkrētās" naudas. Par Hempšīras koledžu gan viņa izteicās, ka varbūt tā varētu izdzīvot, ja izvilks ilgāk. Proti, lielākie ziedojumi no absolventiem nākot kā novēlējumi testamentā. Ja koledžai ir tikai 50 gadu, absolventu vairums vēl ir dzīvi. Hempšīras koledžas absolventu vidū esot daudz Holivudas zvaigžņu, tie it kā esot arī palīdzējuši šobrīd koledžu izvilkt. Noslēgumā viņa piebilda, ka pati katru gadu zināmu summu noziedojot savai koledžai. Tāda tradīcija.
Īsā ieraksta noslēgumā. Šogad Fulbratita pieteikšanās termiņš ir jau pagājis, bet vispār – iesaku. Tiem maniem draugiem, kuriem PhD jau ir vai tūlīt būs, bet šī iespēja nav izmantota: dariet! Tas ir vērtīgi!
Amherstas centrālā iela. Sv. Brigidas baznīca. Pasts.
RSS Feed
