Kamēr pabeidzu vienu rakstāmgabalu, jau pusdienas laiks.
Aizskrienu līdz Amherst College, lai pārmaiņas pēc pasēdētu pie piemērotāka augstuma galda, bet saprotu, ka tūlīt jāskrien mājās, jo Gerda no skolas brauc. Tas, ka viņa neiet uz “Capacidad” (uz pēcstundu nodarbībām), t.i. ir mājās 2h ātrāk, tomēr ļoti saīsina manu darba dienu.
Beigās jau visu vakaru tomēr nostrādāju tā, ka aizmiegu 5 min pēc tam, kad gulēt nolikta meita. Nogurums no intelektuāla darba bez fiziskas piepūles. Mums abām ļoti pietrūkst ikdienas sporta – zāles vai baseina. Īpaši tumšajā rudenī.
Kamēr strādāju (lasu un konspektēju), Gerda izteikti garlaikojas, meklē, kā izklaidēties. Pat YouTube apnikusi. Līdz beidzot sāk mēģināt spēlēties. Varbūt tas, ka esmu iegrimusi darbos, ļaus viņai apgūt spēlēšanos?