Vecgads

​Latvijas vecgadā es atveru šampanieti un salieku uz šķīvja austeres (vietējās, no Masačūsetsas, Cape Cod, vai Konetikutas). Baidos, ka īsto Jaungadu varētu nogulēt (Laika maiņa uz šo pusi šoreiz ir vieglāka, bet vakaros miegs nāk). Tāpat ka pagājušo. To es atzīmēju pēc Bankokas laika un aizgāju gulēt krietni pirms pusnakts iestājās Latvijā. Tāpēc varu ļaut jums uz brīdi atkāpties no latvietim ierastās māņticības un noticēt, ka nav gluži tā, ka “kā sagaidīsi, tāds būs”. Te vietā būs vakar Tviterī atrastais stāsts par karpu un karpu zvīņām makā kā garantam pārticībai: “Aina no lielveikala zivju nodaļas. Kāds vīrs uzstājīgi prasa karpu ar zvīņām - apmēram 10 min nabaga pārdevēja tvarsta pa akvāriju tādu zivi, bet neveiksmīgi. Rinda burkšķ. Viņa saka, lai pats nāk un ķer. Pārdevēja kādas 3 zivis piespiež un šis ar rokām izvelk zvīņaino”. 

​Jo par spīti pilnīgi mierīgajai jaunā gada atnākšanai, 2019. gads man bija piedzīvojumiem bagātākais gads mūžā. Facebookā tagad ir moderni stāstīt, kas gan tāds šogad noticis (bērnu dzimšana un precības, protams, topā). Daļu manu stāstu jau ziniet. Daļu (gaidīšanas un neziņas laiku) varat varbūt iedomāties (bija trakāk, nekā var iedomāties). Arī pārējais gads neļāva atslābt un bija stāstu vērts. Gan vienreizēji piedzīvojumi, gan ceļojumi, gan pārdzīvojumi, gan pieredzes. 

​No visa kaleidoskopa izvēloties ko vienu, es laikam uzsvērtu savas ģimenes atbalstu, ko īpaši sajutu tieši šogad. Cauri gadiem un mācībām, cauri dažādiem kreņķiem un skandāliem, vēsākām attiecībām un attiecību krīzītēm, pēkšņi tieši mani vecāki ir tie, kas mani atbalsta manās trakajās avantūrās. Nav vairs pārmetumu, nav bailes no nosodījuma. Ir tikai atbalsts. Ko novērtēju arī pilnīgi pieaugušā 40 gadu vecumā, tieši ar viņiem daloties savos piedzīvojumos, meklējot palīdzību lēmumu pieņemšanā vai izvēlēs. 

Naktī lija leduslietus.... skaisti!