Kārtējā “pēdējā” vasaras diena. Atkal gaiss iesila līdz 22 grādiem un atkal bija jāsēž ārā, jo tā taču varbūt ir pēdējā iespēja.
Pirmdienu rīti ir lēni. Gerda neierasti čīkstēja, ka negrib nekur doties. Man mazliet pinās kājas un rokas, un uz vingrošanu 9:30 pat necentos pagūt. Aizgāju uz klubu uz nodarbību 10:45 un beidzot trāpīju uz īsteno pensionāru grupiņu. Vidējais vecums ap 70 un attiecīga grūtības pakāpe. Trenere, pie kuras parasti eju, mani ieraugot, pagūst pabrīdināt, kur esmu iekūlusies, tad nu nodrošinos ar svariem un palīglīdzekļiem – riņķiem, lentēm. Laikā, kamēr tantes sēž un cilā vieglas hantelītes, es ceļu krietni smagākas, vienlaikus trenējot dibena muskuļus (individuālās jogas nodarbības 2 gadu garumā ļauj pašai brīvi improvizēt). Rezultātā esmu pavingrojusi savā nodabā, tikai kompānijā.
Pirmdienu rīti ir lēni. Gerda neierasti čīkstēja, ka negrib nekur doties. Man mazliet pinās kājas un rokas, un uz vingrošanu 9:30 pat necentos pagūt. Aizgāju uz klubu uz nodarbību 10:45 un beidzot trāpīju uz īsteno pensionāru grupiņu. Vidējais vecums ap 70 un attiecīga grūtības pakāpe. Trenere, pie kuras parasti eju, mani ieraugot, pagūst pabrīdināt, kur esmu iekūlusies, tad nu nodrošinos ar svariem un palīglīdzekļiem – riņķiem, lentēm. Laikā, kamēr tantes sēž un cilā vieglas hantelītes, es ceļu krietni smagākas, vienlaikus trenējot dibena muskuļus (individuālās jogas nodarbības 2 gadu garumā ļauj pašai brīvi improvizēt). Rezultātā esmu pavingrojusi savā nodabā, tikai kompānijā.
Citādi “Question of the Day” ir – kur palikt. Varētu strādāt mājās, kur ir lielākais datora ekrāns, bet aiz loga rūc ceļubūves tehnika, kas uzrok piemājas stāvlaukumu. Varētu braukt uz Amherst Coffee. Vai uz UMass. Varētu braukt ar auto vai ar autobusu. Beigbeigās nolemju doties ar autobusu (lai nav jādomā, kur likt auto) uz Amherst Coffee (2x tuvāk nekā UMass). Un Cold Brew Matcha arī kārojas.
Pluss ir sēdēšanā siltumā ielas malā. Esmu akurāt iekārtojusies rakstīšanai, kad pie manis pienāk kāda sieviete un lūdz ieteikumus par apskates objektiem tuvumā. Tātad esmu pielāgojusies videi un izskatos pēc vietējā. Mīnuss – pirms plkst. 4 pārvācos uz iekštelpām (ārā krēsls tomēr ir neērts) un te ir patumšs. AC ir derīga vieta strādāšanai tikai dienas patiesi gaišajās stundās, saulainā laikā. Rudenīgajām pēcpusdienām būs jāmeklē cita vieta.
Pluss ir sēdēšanā siltumā ielas malā. Esmu akurāt iekārtojusies rakstīšanai, kad pie manis pienāk kāda sieviete un lūdz ieteikumus par apskates objektiem tuvumā. Tātad esmu pielāgojusies videi un izskatos pēc vietējā. Mīnuss – pirms plkst. 4 pārvācos uz iekštelpām (ārā krēsls tomēr ir neērts) un te ir patumšs. AC ir derīga vieta strādāšanai tikai dienas patiesi gaišajās stundās, saulainā laikā. Rudenīgajām pēcpusdienām būs jāmeklē cita vieta.
Uz pilsētu biju aizbraukusi ar autobusu. Ir ērti tos izmantot. Gar mājām gan autobuss iet tikai septiņas reizes dienā, un šos laikus jau esmu ielāgojusi un cenšos izmantot. Šoreiz gan aizeju uz pieturu mazliet agrāk un PVTA lietotnē redzu, ka autobuss 12 minūtes kavēs. Tikmēr piebrauc tas, kura pietura ir nedaudz tālāk prom no mājas. Interesanti, ka lietotnē ir redzams gan plānotais ierašanās laiks, gan reālais, gan arī pasažieru skaits. Pie autobusu stūres sēž studenti – autobusos redzamas arī reklāmas, ka tieši studentus aicina darbā. Ļoti bieži autobusus vada tādas knapi 20gadigas meitenītes, par kurām dažs latvju puisis nicīgi teiktu, ka tā nez vai ar golfiņu noparkoties mācētu.
Vakarā, kamēr Gerda peldas, es sēžu baseina malā ar savas disertācijas mapi. (Gerda spēlējas ar lifeguard meiteni.) Garām ejošais peldētājs mani pasveicina un nosmej: “Working on thesis? I recognize these binders!”
Gerda vakarā stāsta par skolu: par to, ka flautas nodarbībās iemācījusies dziesmiņu, kas būs jāmācās uz nākamo nedēļu un ka rakstīšanā uzrakstījusi stāstu, kas bijis, skolotāja vārdiem, pārāk īss. Tagad rakstīšot citu. Kad viņa izklāsta stāsta ideju, man tā patīk. Amhersta tiešām ir radoša vieta rakstniekiem! Un tā nav tikai runāšana – man jau vairākas reizes ir gadījies piefiksēt, ka lasu grāmatu, kuras autors dzīvo rajonā. Gerdas īsais stāsts man patīk, bet viņa nobrēcas, lai neiedomājos to publicēt tviterī. Sasodīts, autora personīgās tiesības ietver tiesības liegt darba publicēšanu. Varbūt izdosies viņu pierunāt un jūs dzirdēsiet par puiku, kas nobijās pats no sava Helovīna kostīma.
Vakarā, kamēr Gerda peldas, es sēžu baseina malā ar savas disertācijas mapi. (Gerda spēlējas ar lifeguard meiteni.) Garām ejošais peldētājs mani pasveicina un nosmej: “Working on thesis? I recognize these binders!”
Gerda vakarā stāsta par skolu: par to, ka flautas nodarbībās iemācījusies dziesmiņu, kas būs jāmācās uz nākamo nedēļu un ka rakstīšanā uzrakstījusi stāstu, kas bijis, skolotāja vārdiem, pārāk īss. Tagad rakstīšot citu. Kad viņa izklāsta stāsta ideju, man tā patīk. Amhersta tiešām ir radoša vieta rakstniekiem! Un tā nav tikai runāšana – man jau vairākas reizes ir gadījies piefiksēt, ka lasu grāmatu, kuras autors dzīvo rajonā. Gerdas īsais stāsts man patīk, bet viņa nobrēcas, lai neiedomājos to publicēt tviterī. Sasodīts, autora personīgās tiesības ietver tiesības liegt darba publicēšanu. Varbūt izdosies viņu pierunāt un jūs dzirdēsiet par puiku, kas nobijās pats no sava Helovīna kostīma.
RSS Feed
