Vasara!

Klausoties, ka Latvijā jau atnācis rudens, gandrīz nepieklājīgi ir dalīties ar prieku par skaisto svētdienu. Temperatūras stabiņš dienas vidū uzkāpa “krietni pāri 80”, t.i. jau pie 30 grādu atzīmes. Tā kā tie nav vasaras svelmes 30, man tie patīk.

Pašu saules zenīta laiku gan mēs ar meitu pavadām Barnes&Nobles grāmatnīcā.  Sākumā stundu nosēžam Starbuckos ar Frappucino un tēju, un latviešu valodas mācību grāmatu. Nezinu, vai izdosies šo izveidot kā rutīnu un ieradumu, bet, ja tas izdodos, varētu mēģināt ļoti neiekavēt vismaz latviešu valodā. Matemātikā, domāju, janvārī ies jautri… Šobrīd Gerdai ir pamatīgs atkārtojums, un, izskatās, mazliet nāksies pastaigāt pa konsultācijām Rīgā.
​
Pēc mācību stundas Gerda pazūd B&N plašumos un gandrīz nav dabonama ārā. Leiputrija Potera fanam, čupām interesantu grāmatu – gan par Fortnight, gan par Minecraft, gan par to pašu Poteru. Meitas kabatas nauda pazūd šokolādes zižļos un burvestību grāmatā, ar noteikumu, ka mēs te atgriezīsimies un viņa nopirks kādu Potera grāmatu tēla figūriņu.

​Pēcpusdienas plāns iekļauj pikniku pie ezera. Pirmajam parkam, pie kura piebraucam - Wendel State Forest - centrālie vārti ir ciet. Protams, var auto atstāt pie parka robežas un doties pastaigās, bet uz to Gerda būtu kārtīgi jāpierunā. Skumīgi uzmetusi skatu skaistajai takai, nolemju, ka varētu piebraukt kādā nedēļas dienā, kurā varētu paņemt pusi dienas brīvu. Jāatzīst arī, ka līdz piknika vietai ir krietna jūdze, kas būtu ok, kamēr tā ir pastaiga, bet ne tik OK, ja gribas aiznest vairākus piknika grozus. Tāpēc dodamies uz to pašu Lake Wayola, kur bijām kādā agrā septembra nedēļas nogalē. Tā vien izskatās, ka šie parki (Lake Wayola gadījumā – glābēju posteņa darba laiki, stacionārās tualetes darba laiks, un maksas autostāvvietas darba laiks) ir vaļā no Memorial day līdz Labor day. Tādi vasaras atskaites punkti. Kā mums.. no Jāņiem līdz Annām? 

Un atkal ir sajūta, ka diena paskrien. Mājās esam jau tuvu saulrietam. Pati, atzīstos, jūtos nogurusi – visa nedēļa bijusi intensīva darba pilna, bet nedēļas nogale – bērnkopības režīmā. Uz stundiņu aizeju atlaisties, bet kad sajūtos mazliet atžirgusi, pēkšņi pamostas iekšējais nemiera gars. Un proti, ārā joprojām ir gandrīz tropisks vakars: temperatūra kādi 24-25 grādi, pēc sajūtas. Ir tik nepieklājīgi silts un patīkams vakars, ka nevar neizkustēties no mājas, par spīti tam, ka ir jau pāri 8 vakarā un Gerdai drīz būtu jāiet gulēt.

Aizskrienam turpat līdz centra Amherst Coffee, bet tur plāniņš pasēdēt attiecīgi ar baltvīna glāzi pie ielas galdiņa man un ar sulu Gerdai, neizdodas. Pirmkārt, ar vīnu uz ielas iet nevarot (te ir tāda īpatnēja licenču politika, laikam šī kafejnīca nav nopirkusi tiesības pārdot alkoholu uz ielas). Dzert varētu iekšā pie bāra (bet tāds nebija mērķis), BET pie bāra savukārt nedrīkst sēdēt Gerda. Proti, mēs jebkurā gadījumā nevaram sēdēt kopā. Tad nu lai vai cik ļoti man patiktu Amherst Coffee, jādodas citur.

Labi, ka aiz stūra kādā vietiņā licence ir nopirkta cita, mēs varam pie ārā galdiņiem dabūt kāroto. Pie reizes Gerda gari un plaši izrunājas ar oficianti par vingrošanu, tāpat kā pirms tam gari un plaši Barnes&Nobles bija atbildējusi uz pārdevējas standarta “Did you find everything ok?”.

Svētdienas vakars laikam ir tas izņēmuma brīdis, kad Amherstas centrs ir tukšs: studenti gatavojas nākamajai nedēļai. Varam mierīgi pasēdēt un aplūkot ielu. Mani fascinē pretējā ielas pusē esošā māja – vienas mājas ietvaros, sākot no stūra, atrodas amerikāņu Subway, tam blakus Japāņu Suši, Sashimi, Terjaki vieta. Tai savukārt blakus virtuļu veikals, tibetiešu restorāns, Taizemes virtuves vieta un ēku noslēdz itāļu picērija. Mājupceļā uzmetu aci mājai no citām pusēm – Crazy noodles, Insomnia cookies, itāļu Pasta e Basta, ķīniešu ēstuve un tieši aiz stūra – meksikāņu restorāns. Pieļauju, kādu varētu būt pat izlaidusi.  Ir sajūta, ka te var dabūt un izmēģināt pilnīgi visu! Pilnīgi žēl, ka manas diētas īpatnības neļauj doties kārtīgos garšas ceļojumos. Arī, piemēram, dienas vidū Amherstas centrā varot dabūt sviestmaizes un kebabu/ girosu veidus pie ēģiptiešiem, libāniešiem un sīriešiem, kas katra esot mazliet atšķirīga. Daudznacionālās studentu pilsētas ieguvums – ir studenti, kas te paliek un ienes savas kultūras vai virtuves dvesmas.

Rīta kafija izdzerta, esam abas pabrokastojušas, Gi tūlīt lec iekšā skolas autobusā un man sākas mana darba diena. Aiziet!