Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

That was a wonderful experience...

17/11/2019

0 Comments

 
​“Coffee. Too much coffee,” es pie sevis teicu no rīta, brokastu laikā mēģinot pamosties. Pēc vakardienas pilnās dienas un vakara pastaigām aizmigu brīdī, kad galva skāra spilvenu, un pamodos minūti pirms sāka zvanīt modinātājs, īsti nesaprotot, kur atrodos. Pie brokastu galdiem dzerot otro kafiju, jūtu, ka acis lēnām atveras. Sākas ceturtā diena, kas ir pilna sarunu un komunikācijas, iepazīšanos un veco pazīšanos nostiprināšanas.
Picture
Abi Fulbraita stipendiāti no Taivānas - mana istabas biedrene un Jēlā studējošais lingvists. Ja iespaids par nāciju var rasties no dažiem cilvēkiem, tad par taivāniešiem iespaids man ir vispozitīvākais
​Vēl pie brokastu galda pagūstu izrunāties ar divām pētniecēm un uzzināt gan par kursiem, kādi un kādā veidā tiek pasniegti Tokijas universitātē, gan uzzināt ko jaunu par izmirstošo sugu gēnu pētniecību. Taivāniešu puisis izstāsta, kā viņi Jēlā rada tehnoloģijas, kas palīdz veidot skaņas tiem, kam ir grūtības ar valodu, bet kas varētu palīdzēt arī tiem, kas vēlas uzlabot savu izrunu un samazināt akcentu svešvalodā.

Pat pēdējo sesiju laikā, kad notiek ieguvumu apspriešana, blakus esošā meitene no Nigērijas īsi izstāsta Havaju salu vēsturi (jūs zinājāt, ka tā bija monarhija, kuras karaliene tika apcietināta un tika noorganizētas pseido vēlēšanas par iekļaušanu ASV sastāvā?), gan par to, kā Havaju salu pamatiedzīvotāji, līdzīgi kā Nigērieši uztver zemi un īpašuma tiesības uz to? Līdz šim zināju, ka būtiski atšķirīga ir rietumu/ kapitālistiskā un austrumu/ sociālistiskā īpašuma tiesību un to satura uztvere, par Āfriku nebiju iedomājusies. 

​Seminārs mazliet ieilgst tāpēc nepagūstu izmantot savu biļeti uz amerikāņu kalniņiem – atdodu to somu meitenei un skrienu kravāties braucienam uz lidostu. Viesnīcas foajē notiek intensīva kontaktu apmaiņa, draudzību dibināšana sociālajos tīklos, kas nerimst pat lidostā. Izgājusi drošības kontroles satieku bariņu kolēģu, ar kuriem sarīkojam mazu semināra turpinājumu atpūtas krēslos lidostas vidū. Tā ietvaros iepazīstos ar vēl trim pētniekiem, to pētījumiem, saņemu ielūgumu atkārtoti apciemot Stambulu. 
Picture
Vienubrīd pamatīgi iegrimstu sarunā ar kādu uzturzinātnieci – gan par dažādām dietām, gan uzturvielu saglabāšanos produktus saldējot vai izkaltējot. Par dažādu vitamīnu lietošanu, garšas sajūtām, kārēm pēc saldumiem un tamlīdzīgi. Savukārt ar armēņu zinātnieku pagūstu iepazīties un reizē atvadīties tieši pie lidostas vārtiem (tomēr pagūstot pastāstīt par Valdas pēdējo veikumu – armēņu pasaku tulkojumu latviešu valodā).

Tikmēr pārējie kolēģi uzjautrinās, salīdzinot, ko nozīmē dažādi žesti dažādās valstīs un kultūrās, tostarp, piemēram, salīdzinot, kā ar pirkstiem tiek attēloti cipari (Taivānā 10 var attēlot arī, piemēram, kā sakrustotus rādītājpirkstus). Aizraujošās sarunās, facebook aicinājumu sūtīšanā, researchgate profilu izpētē 3 stundas līdz reisam paiet nemanot. Nepagūstu pat nopublicēt blogu, ko esmu uzrakstījusi rīta sesijas laikā.
​
Iekāpjot lidmašīnā pie sevis nodomāju, ka esmu izrunājusi visus pēdējo trīs mēnešu laikā neizrunātos vārdus. Satikusi tik daudz gudru cilvēku vienkopus, cik grūti iedomāties. Šis seminārs ir bijis pilns tikšanos, jaunu pazīšanos, bet noteikti - iedvesmas, ideju. Cenšos pierakstīt ierosmes, kas radušās, jo tādas ir, ka tik dzīve dotu iespēju realizēt!
Picture
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.