Vēl pie brokastu galda pagūstu izrunāties ar divām pētniecēm un uzzināt gan par kursiem, kādi un kādā veidā tiek pasniegti Tokijas universitātē, gan uzzināt ko jaunu par izmirstošo sugu gēnu pētniecību. Taivāniešu puisis izstāsta, kā viņi Jēlā rada tehnoloģijas, kas palīdz veidot skaņas tiem, kam ir grūtības ar valodu, bet kas varētu palīdzēt arī tiem, kas vēlas uzlabot savu izrunu un samazināt akcentu svešvalodā. Pat pēdējo sesiju laikā, kad notiek ieguvumu apspriešana, blakus esošā meitene no Nigērijas īsi izstāsta Havaju salu vēsturi (jūs zinājāt, ka tā bija monarhija, kuras karaliene tika apcietināta un tika noorganizētas pseido vēlēšanas par iekļaušanu ASV sastāvā?), gan par to, kā Havaju salu pamatiedzīvotāji, līdzīgi kā Nigērieši uztver zemi un īpašuma tiesības uz to? Līdz šim zināju, ka būtiski atšķirīga ir rietumu/ kapitālistiskā un austrumu/ sociālistiskā īpašuma tiesību un to satura uztvere, par Āfriku nebiju iedomājusies. |
Tikmēr pārējie kolēģi uzjautrinās, salīdzinot, ko nozīmē dažādi žesti dažādās valstīs un kultūrās, tostarp, piemēram, salīdzinot, kā ar pirkstiem tiek attēloti cipari (Taivānā 10 var attēlot arī, piemēram, kā sakrustotus rādītājpirkstus). Aizraujošās sarunās, facebook aicinājumu sūtīšanā, researchgate profilu izpētē 3 stundas līdz reisam paiet nemanot. Nepagūstu pat nopublicēt blogu, ko esmu uzrakstījusi rīta sesijas laikā.
Iekāpjot lidmašīnā pie sevis nodomāju, ka esmu izrunājusi visus pēdējo trīs mēnešu laikā neizrunātos vārdus. Satikusi tik daudz gudru cilvēku vienkopus, cik grūti iedomāties. Šis seminārs ir bijis pilns tikšanos, jaunu pazīšanos, bet noteikti - iedvesmas, ideju. Cenšos pierakstīt ierosmes, kas radušās, jo tādas ir, ka tik dzīve dotu iespēju realizēt!