No sevis neaizbēgsi – ja kreņķi izsauc muļķīgi no Latvijas saņemti dokumenti, tad vispār jau tā ir mana problēma. Labā ziņa: par šiem kreņķiem aizmirstu, taisot pietupienus, izklupienus un vēderpreses ar 25 mārciņu svaru rokās (tas izklausās jauki daudz, mārciņu priekšrocība).
Tomēr zināmā mērā tas ir upgrade. Pirmkārt, fiziski – atrodos 26. stāvā. Virs manis ir tikai jumts. Te pieejami arī koplietošanas datori (ja nav paņemts līdzi savējais). Graduates lounge to nav (undergradiem ir). Te var uztaisīt kafiju un tēju (blakus stāv aicinājums ziedot 50c par krūzīti- lētākā kafija apkaimē!). Klubkrēsli ērtāki bija Graduate lounge, bet citādi te ir tīri jauki. Un domas raisās – jau gandrīz pārdomāju, ka darbā vienu nodaļu varētu krietni izmainīt. Uz labo pusi, protams.
Te ir daudz inženierzinātņu pētnieku – UMass ir vadošā universitāte pasaulē polimērzinātnēs. Daudz ir arī lingvistu. Kāda meitene no Tanzānijas atbraukusi pasniedz Swahili – Āfrikā biežāk lietoto valodu. Polis pēta Jaunanglijas akcentu. Meitene no Saūda Arābijas – valodas ietekmi uz sociālās lomas un dzimuma lomas veidošanos un otrādi. Un visi ir mazliet izbrīnīti par to, ka Fulbraita stipendija ir piešķirta advokātam, t.i. man, lai gan manu pētījumu jomu atzīst par pietiekami interesantu.
Tikmēr mana meita ir pilnībā iejutusies te. No spelling testa atnākusi mājās ar labāko atzīmi: neesot nevienas kļūdas (es tikmēr joprojām cīnos ar A un E iekš challenge, independence un separated, un uzsvaru vārdā attOrney). Matemātikā gan Gerda joprojām “mācās” saskaitīt un atņemt (un vakaros mocīt ar mācībām viņu negribas, ļauju spēlēt spēlītes, paspēlējam kādu galda spēli kopā, bet vēl uzmākties ar papildus mācību vielu laikam nav iekšā nedz man, nedz viņai).