Nospriedusi, ka nevar taču caurām dienām mājās sēdēt, vakar no rīta (ar vienu no 7 dienas autobusiem, kas iet gar māju), aizbraucu uz UMass. Nolēmu izmantot Faculty Commons, ko savā prātā jau esmu nosaukusi par “skolotāju istabu”. Ja izbraukuma mērķis bija satikt cilvēkus, tad tas bija liels “fail”. Skolotāju istabā no 9 rītā līdz apmēram 11 biju viena, tad atnāca vēl 2 vīrieši un nemanāmi iekārtojās kā nu kurš - plašās telpas stūros vai individuālajos kabinetos.
Pieļauju, ka vairums profesoru tomēr strādā savos kabinetos – katrai fakultātei (departamentam) ir sava ēka, kurā, šķiet, visiem mācībspēkiem ir savi kabineti. Pat man kā visiting scholar taču tāds ir piešķirts. Tie, kas ieklīst “skolotāju istabā” varētu būt tādi kā es – universitātē īslaicīgi ieklīdušie, kuru kabineti ir neapdzīvoti, nemīlīgi, tumši.
Strādāt no 26. stāva ar skatu uz kalniem ir forši, tehnika arī nerūc, bet kaut kā sajūta, ka varētu izdarīt vairāk nepamet. Galva it kā palēnināti darbojas. Iedvesmo tikai labas ziņas, ko saņemu: par akceptētiem pieteikumiem uz semināriem, piemēram. Izrādās, vajag tikai pieteikties. Šādas ziņas no vienas puses liek atkal domāt, ko tajos semināros runāšu (jāiesniedz ir pat ideju uzmetumi, kas varētu likt parādīties stresiņam), no otras puses, tas iedvesmo, ka lietas notiek. Tikai jādara! Jo darīt ir tik daudz ko! Tik daudz ko lasīt, rakstīt, pētīt… es varētu palikt gadu un joprojām šķistu par maz, tāda sajūta. Un vispār, liekas, ka tā tik varētu būt dzīve, ja man kāds maksātu par to, ka lasu un rakstu un laiku pa laikam kādam noprezentēju to, ko esmu salikusi kopā. Eh, pasapņojām!
Strādāt no 26. stāva ar skatu uz kalniem ir forši, tehnika arī nerūc, bet kaut kā sajūta, ka varētu izdarīt vairāk nepamet. Galva it kā palēnināti darbojas. Iedvesmo tikai labas ziņas, ko saņemu: par akceptētiem pieteikumiem uz semināriem, piemēram. Izrādās, vajag tikai pieteikties. Šādas ziņas no vienas puses liek atkal domāt, ko tajos semināros runāšu (jāiesniedz ir pat ideju uzmetumi, kas varētu likt parādīties stresiņam), no otras puses, tas iedvesmo, ka lietas notiek. Tikai jādara! Jo darīt ir tik daudz ko! Tik daudz ko lasīt, rakstīt, pētīt… es varētu palikt gadu un joprojām šķistu par maz, tāda sajūta. Un vispār, liekas, ka tā tik varētu būt dzīve, ja man kāds maksātu par to, ka lasu un rakstu un laiku pa laikam kādam noprezentēju to, ko esmu salikusi kopā. Eh, pasapņojām!
Baudot pasniedzējiem sagādāto kafiju (kas ir pat tīri garšīga), tērzēju ar draudzeni, kas šobrīd atpūšas kaut kur Izraēlā, un mēģinu sev atgādināt, ka vispār drīkst arī atpūsties. Ka 3-4h darba dienas laikā ir OK. Tāpēc pēcpusdienā atkal aizeju uz sporta klubu, deadliftos pacilāt 70lbs (ar cerību, ka daru to pareizi…).
Gerdai vakarā uznāca kaut kāds kreņķis, ka Rīgā matemātikā bērni samācīsies kaut ko, ko viņa vēl nezina. Apsolīju sazināties ar matemātikas skolotāju, lai miers abām. E-klases sarakstes un atsūtītie mācību plāni arī ir lieliska lieta. Virtuālās iespējas pasauli dara it kā mazāku, dažkārt ir sajūta, ka ir pilnīgi vienalga, kur atrodamies. Tomēr skats no malas un atšķirīgā pieredze te liek novērtēt gan lietas, kurās mēs tur, Latvijā, esam lieliski, gan lietas, kurās vēl ir daudz kur augt.
Citustarp, par tām autortiesībām joprojām domāju. Būdama īstena hakermāte, ielauzos meitas Google Doc vietnē un esmu saglabājusi savā datorā stāstu par zēnu, ka nobijās pats no sava Helovīna kostīma. Tiks publicēts tiklīdz meita atļaus.
Gerdai vakarā uznāca kaut kāds kreņķis, ka Rīgā matemātikā bērni samācīsies kaut ko, ko viņa vēl nezina. Apsolīju sazināties ar matemātikas skolotāju, lai miers abām. E-klases sarakstes un atsūtītie mācību plāni arī ir lieliska lieta. Virtuālās iespējas pasauli dara it kā mazāku, dažkārt ir sajūta, ka ir pilnīgi vienalga, kur atrodamies. Tomēr skats no malas un atšķirīgā pieredze te liek novērtēt gan lietas, kurās mēs tur, Latvijā, esam lieliski, gan lietas, kurās vēl ir daudz kur augt.
Citustarp, par tām autortiesībām joprojām domāju. Būdama īstena hakermāte, ielauzos meitas Google Doc vietnē un esmu saglabājusi savā datorā stāstu par zēnu, ka nobijās pats no sava Helovīna kostīma. Tiks publicēts tiklīdz meita atļaus.
RSS Feed
