UMass īpašajā "emergency un closure" mājaslapā ir ziņa, ka campus atvērsies vēlāk, tikai 10:00.
Tad nu es īsi pirms 10 pavadu Gerdu līdz Lucien mājai un pati slidinos un brienu uz autobusu. Auto ceļi ir iztīrīti, pa ielām braukā lielāki un mazāki tīrītāji (t.sk. Toyota Hilux ar šķūri priekšā – varbūt arī pie mums kāds varētu šādu biznesu uzsākt ziemas laikā?). Kājceliņi gan grimst sniegā – iela jāšķērso pie sarkanās gaismas, jo līdz pogai daži metri kupenas. Arī autobusā visi kāpj brienot pāri kupenai, kas ir pāri celim.
Uz UMass dodos, lai noklausītos kārtējo profesora vietas kandidāta lekciju. Šī meitene, kas runā par Webster commision (tā tika izveidota Losandželosā 1992, lai risinātu melnādaino iekļaušanas problēmas), mani nepārliecina. Man ir sajūta, ka šādā līmenī, ja vien manas angļu valodas zināšanas būtu pietiekamas, savus pētījumus spēju prezentēt arī es. Redzēsim, kāds būs nākamais kandidāts, un, jo interesantāk, kāds būs fakultātes lēmums. |
Kad atgriežos mājās, meita vēl kaut kur jandalē ar kaimiņbērniem (pa ceļam nākot dzirdu spiedzienus pagalmā). Viņa ierodas vien pēc kāda laiciņa, slapja, ar sniega lāpstu rokā. Noņēmusies un izsalkusi. Bet vai ar to viņas aktīvā diena beidzas? Nē! Nepaiet ne dažas stundas, kad dodamies uz sporta klubu, jo 3pm sākas “family swim hours”. Pusotra stunda ūdenī, kuras laikā es cītīgi pastrādāju. Te, pie baseina, nav nekādu kārdinājumu, kas darbu mājās dažkārt kavē (ne ledusskapis, ne Gerdai uzdāvinātā Harija Potera puzle, kuru biežāk lieku es). Pat izvairos no pļāpām ar Gerdas klasesbiedrenes mammu, kas netālu sēž ar savām grāmatām. No rudens atceros, ka viņa ir ļoti interesanta personība, tomēr šoreiz svarīgāk ir pastrādāt.