Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

Snow day, sports day

4/12/2019

0 Comments

 
Sešos no rīta Amherst Regional Public Schools Facebook lapā parādās paziņojums: tā kā naktī ir snidzis, vietējās varas iestādes drošības apsvērumu dēļ ir ieteikušas skolas vaļā nevērt. Bērniem ir pagarinātās Pateicības dienas brīvdienas – vēl viena diena bez skolas! Viņiem gan šīs dienas būs jāatstrādā vasarā, bet manu meitu tas nesatrauc.

UMass īpašajā "emergency un closure" mājaslapā ir ziņa, ka campus atvērsies vēlāk, tikai 10:00.
​
Tad nu es īsi pirms 10 pavadu Gerdu līdz Lucien mājai un pati slidinos un brienu uz autobusu. Auto ceļi ir iztīrīti, pa ielām braukā lielāki un mazāki tīrītāji (t.sk. Toyota Hilux ar šķūri priekšā – varbūt arī pie mums kāds varētu šādu biznesu uzsākt ziemas laikā?). Kājceliņi gan grimst sniegā – iela jāšķērso pie sarkanās gaismas, jo līdz pogai daži metri kupenas. Arī autobusā visi kāpj brienot pāri kupenai, kas ir pāri celim.
​Uz UMass dodos, lai noklausītos kārtējo profesora vietas kandidāta lekciju. Šī meitene, kas runā par Webster commision (tā tika izveidota Losandželosā 1992, lai risinātu melnādaino iekļaušanas problēmas), mani nepārliecina. Man ir sajūta, ka šādā līmenī, ja vien manas angļu valodas zināšanas būtu pietiekamas, savus pētījumus spēju prezentēt arī es. Redzēsim, kāds būs nākamais kandidāts, un, jo interesantāk, kāds būs fakultātes lēmums.
Picture
Pa ceļam ieeju arī IT centrā atrādīt savu datoru. Laipns puisis paziņo, ka diagnostika varētu tikt veikta 7-10 darba dienu laikā. Paldies. Izskatās, ka iztikšu ar aizlienēto datoru un savējo labošu jau Rīgā.
​
Kad atgriežos mājās, meita vēl kaut kur jandalē ar kaimiņbērniem (pa ceļam nākot dzirdu spiedzienus pagalmā). Viņa ierodas vien pēc kāda laiciņa, slapja, ar sniega lāpstu rokā. Noņēmusies un izsalkusi. Bet vai ar to viņas aktīvā diena beidzas? Nē! Nepaiet ne dažas stundas, kad dodamies uz sporta klubu, jo 3pm sākas “family swim hours”. Pusotra stunda ūdenī, kuras laikā es cītīgi pastrādāju. Te, pie baseina, nav nekādu kārdinājumu, kas darbu mājās dažkārt kavē (ne ledusskapis, ne Gerdai uzdāvinātā Harija Potera puzle, kuru biežāk lieku es). Pat izvairos no pļāpām ar Gerdas klasesbiedrenes mammu, kas netālu sēž ar savām grāmatām. No rudens atceros, ka viņa ir ļoti interesanta personība, tomēr šoreiz svarīgāk ir pastrādāt. 
Picture
Picture
Picture
Pēc pusotras stundas mums sarunāta lomu maiņa – es iešu uz nodarbību, bet Gerda skatīsies. Tomēr tā īsti nesanāk. Ieraudzījusi dažādus interesantus vingrojumus, meita metas tos izpildīt kopā ar mani. Abas veļam svarcēlāju iecienītās riepas, abas mētājam pilnbumbas, abas skrienam pa redelītēm. Stundas noslēgumā Gerdai mugura ir tikpat slapja kā man, un atnākot mājās vienīgais jautājums ir: kad būs vakariņas? Jau dodoties mājup, pie sevis nosmeju, ka šādā režīmā mans bērns nav dzīvojis. Garās brīvdienas fiziskajai formai nāks par labu. No rīta man meitenēns ir mazliet stīvs, sāp kājas, bet tas, cerams, optimismu nemazinās.
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.