Uhh, kad aizvakar nespēju pieķerties rakstam un visu dienu nobumbulēju pa māju neko lādzīgu neizdarījusi, gandrīz jau piezagās pirmie melno vēstneši. Neko nespēju. Pat grīdu izmazgāt ne (neproduktīvā prokrastinācija?). Par grāmatām nerunāsim. Viss šķita lieki. Kam to vispār vajag?
Laikam biju pārstrādājusies. Tad sestdienas rītā aizvedu Gerdu uz Gymnastics un iegrimu Hellera Gridlock economy. Kas atkal šķita fascinējoša. Sanāk tāda kā lēkāšana pa tēmām, jo to pētījumu un rakstu veicu it kā transitional justice jomā. Bet varbūt tieši tāpēc šī grāmata šķita kā atpūta? Pārmaiņas pēc palasīt par īpašumu underuse and overuse problēmām. Kopīpašumiem un sadrumstalotiem īpašumiem.
Kad pēc gymnastics iebraucām Kelly’s uz brokastu pankūkām, pajautāju meitai, kas viņai vislabāk patīk Amerikā. “Gymnastics!” meita nedomājot teica. Un ne jau tikai tāpēc, ka mēs tikko no nodarbības nācām – viņa vingrošanu gaida jau sākot no nedēļas vidus. Un šo 4 nodarbību laikā ir tiešām daudz apguvusi, esmu patīkami pārsteigta (vai izbrīnīta, teiktu Endzelīns).
Laikam biju pārstrādājusies. Tad sestdienas rītā aizvedu Gerdu uz Gymnastics un iegrimu Hellera Gridlock economy. Kas atkal šķita fascinējoša. Sanāk tāda kā lēkāšana pa tēmām, jo to pētījumu un rakstu veicu it kā transitional justice jomā. Bet varbūt tieši tāpēc šī grāmata šķita kā atpūta? Pārmaiņas pēc palasīt par īpašumu underuse and overuse problēmām. Kopīpašumiem un sadrumstalotiem īpašumiem.
Kad pēc gymnastics iebraucām Kelly’s uz brokastu pankūkām, pajautāju meitai, kas viņai vislabāk patīk Amerikā. “Gymnastics!” meita nedomājot teica. Un ne jau tikai tāpēc, ka mēs tikko no nodarbības nācām – viņa vingrošanu gaida jau sākot no nedēļas vidus. Un šo 4 nodarbību laikā ir tiešām daudz apguvusi, esmu patīkami pārsteigta (vai izbrīnīta, teiktu Endzelīns).
Tikmēr “slaimu fabrika” tiek kustināta reti. Šķiet, jau nedēļas divas nebiju redzējusi meitu ar slaimiem rokās. Vakarā gan tas tika labots un šobrīd es rakstu blogu tā vietā, lai satīrītu šausmas (līmes, aktivatora, sodas, gliteru un krāsu sprādzienu) viesistabas vidū…
Vēl viņai patīk spēlēt flautu, meita atzina (Vēl viena aktivitāte, kas Rīgā būs jāturpina? Kāds var ieteikt flautas skolotāju maršrutā centrs- Teika?). Un vēl viņai patīkot Minecraft, ko ļauju spēlēt vairāk nekā Rīgā.
Gerda vispār te iederas tīri labi. Viņas apģērba stils – krekliņi ar legingiem – ir tieši tāds, kā staigā iela daļa studentu. Uz viņām skatoties, man regulāri rodas sajūta, ka meitene no rīta ģērbjoties ir aizmirsusi uzvilkt svārkus vai garo krekliņu. Bet tā viņas te ģērbjas. Pie sevis nosmejos: “Ja es pāreju uz tenisčībām, tad Gerdai nekur nav jāpāriet.”
Sestdienas mācības mums kaut kā īsti nesanāk – varbūt labāk tomēr ir smadzenes mēģināt kustināt svētdien, nevis uzreiz pēc sporta nodarbības? Latviešu valodas tekstus Gi lasa gariem zobiem, pārrunā jautājumus nelabprāt. Pat “tradīcija” sēdēt un mācīties Starbuckos ar frappucino rokās viņu mācībām nespēj pievērst.
Vēl viņai patīk spēlēt flautu, meita atzina (Vēl viena aktivitāte, kas Rīgā būs jāturpina? Kāds var ieteikt flautas skolotāju maršrutā centrs- Teika?). Un vēl viņai patīkot Minecraft, ko ļauju spēlēt vairāk nekā Rīgā.
Gerda vispār te iederas tīri labi. Viņas apģērba stils – krekliņi ar legingiem – ir tieši tāds, kā staigā iela daļa studentu. Uz viņām skatoties, man regulāri rodas sajūta, ka meitene no rīta ģērbjoties ir aizmirsusi uzvilkt svārkus vai garo krekliņu. Bet tā viņas te ģērbjas. Pie sevis nosmejos: “Ja es pāreju uz tenisčībām, tad Gerdai nekur nav jāpāriet.”
Sestdienas mācības mums kaut kā īsti nesanāk – varbūt labāk tomēr ir smadzenes mēģināt kustināt svētdien, nevis uzreiz pēc sporta nodarbības? Latviešu valodas tekstus Gi lasa gariem zobiem, pārrunā jautājumus nelabprāt. Pat “tradīcija” sēdēt un mācīties Starbuckos ar frappucino rokās viņu mācībām nespēj pievērst.
Interesanti, ka kamēr mēs sēžam Barnes&Nobles grāmatnīcas Starbukos (protams, lielveikalu rindas vidū nevis pilsētiņas centrā), kaut kur ārā stāvlaukumā stāv mūsu mašīna, kurai uz piekabes āķa ir uzlikts velo turētājs ar diviem velosipēdiem. Nepiesietiem. Nepieslēgtiem. Šai Thule veloturētāju sistēmai īsti drošības atslēgu nav, pretēji maniem Rīgā atstātajiem jumta veloturētājiem. Mani mierina, ka te jau neviens nezog (lai gan Gerdas Sketcher botas taču neaizgāja pašas). Tomēr to divu stundu laikā, kamēr apbraukājam daļu pilsētas un es izdaru darbiņus, kuriem vajadzīgs auto (piem., aizsūtīt atpakaļ Amazonē vai Target online nopirktās lietas, kas neder vai nepatīk – sistēma, kuru Latvijā nekad neesmu izmantojusi un nedomāju, ka izmantošu), velosipēdiem nekas slikts nenotiek.
Mazajā veloizbraucienā dodamies pa Sunderland apkaimi, kopā ar mūsu ar Brigitu senu paziņu, jau iepriekš pieminēto pensionēto socioloģijas un marketinga profesoru Nīlu un viņa sievu. Nīls brauciena maršrutu izvēlējies īsu, tas ir rudenīgs izbrauciens pa apkaimes laukiem un fermām ar skolas rotaļu un sporta laukumu noslēgumam. Ja ceļa vidū Gerda jau sāk čīkstēt, ka viņai kājas sāpot un pamīties grūti, tad ieraugot sporta laukumu nogurums un sāpes pazūd kā nebijušas. Izjandelējusies kopā ar profesoru, mājās vēl pamocījusi viņa kaķus, izplinkšķinājusi klavieres un pierunājusi profesora sievu mums uzspēlēt čellu, meita paziņo, ka brauks te ciemos atkal.
Tikmēr mēs ar Robinu, profesora sievu, nu jau pensionētu juristi, esam pārrunājušas Amherstas un Sunderland apkaimes skolas un to, kā cilvēki cenšas tomēr bērnus sūtīt skolā Amherstā – atšķirības esot ievērojamas, īpaši vidusskolas līmenī. Arī viņas bērni ir savulaik mācījušies Fort River, un viņa pārcēlusies uz rajonu, kura teritorijā dzīvojošajiem ir tiesības mācīties šajā skolā, vēl gadu pirms gatava bija viņu māja. Tikai tāpēc, lai nodrošinātu bērnam vietu skolā. Kā jau esmu stāstījusi, te nepietiek ar “deklarēšanās faktu”, kā tas ir Latvijā. Reģistrējoties jāuzrāda pierādījumi, ka tiešām dzīvo šajā adresē, saņem korespondenci, apmaksā rēķinus. ASV, pretēji Latvijai, arī ir noteikta minimālā platība/ minimālais guļamistabu skaits, proti, vienā 2-bedroom-apartment nemaz veselu čigānu taboru piedeklarēt nevarētu (Man nāk prātā draudzene, kurai pieder dzīvoklis centrā, pie 45. vidusskolas un viņa regulāri izdeklarē no sava dzīvokļa desmitiem “iemītnieku”, kas ar šādām metodēm cer bērnam nodrošināt skološanos vēlamajā skolā). Robina ir izbrīnīta, ka pie mums jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis, ja dzīvo lielākā īpašumā viens pats. Bet tieši tāpat kā, piemēram, ar attaisnotajiem izdevumiem, ASV sistēma ir tieši pretēja Latvijas (Cik esmu sapratusi, ASV veiktie izdevumi par medicīnu vai izglītību ir norādāmi deklarācijā kā attaisnotie izdevumi tikai tad, ja to apmērs ir pietiekami liels).
Mazajā veloizbraucienā dodamies pa Sunderland apkaimi, kopā ar mūsu ar Brigitu senu paziņu, jau iepriekš pieminēto pensionēto socioloģijas un marketinga profesoru Nīlu un viņa sievu. Nīls brauciena maršrutu izvēlējies īsu, tas ir rudenīgs izbrauciens pa apkaimes laukiem un fermām ar skolas rotaļu un sporta laukumu noslēgumam. Ja ceļa vidū Gerda jau sāk čīkstēt, ka viņai kājas sāpot un pamīties grūti, tad ieraugot sporta laukumu nogurums un sāpes pazūd kā nebijušas. Izjandelējusies kopā ar profesoru, mājās vēl pamocījusi viņa kaķus, izplinkšķinājusi klavieres un pierunājusi profesora sievu mums uzspēlēt čellu, meita paziņo, ka brauks te ciemos atkal.
Tikmēr mēs ar Robinu, profesora sievu, nu jau pensionētu juristi, esam pārrunājušas Amherstas un Sunderland apkaimes skolas un to, kā cilvēki cenšas tomēr bērnus sūtīt skolā Amherstā – atšķirības esot ievērojamas, īpaši vidusskolas līmenī. Arī viņas bērni ir savulaik mācījušies Fort River, un viņa pārcēlusies uz rajonu, kura teritorijā dzīvojošajiem ir tiesības mācīties šajā skolā, vēl gadu pirms gatava bija viņu māja. Tikai tāpēc, lai nodrošinātu bērnam vietu skolā. Kā jau esmu stāstījusi, te nepietiek ar “deklarēšanās faktu”, kā tas ir Latvijā. Reģistrējoties jāuzrāda pierādījumi, ka tiešām dzīvo šajā adresē, saņem korespondenci, apmaksā rēķinus. ASV, pretēji Latvijai, arī ir noteikta minimālā platība/ minimālais guļamistabu skaits, proti, vienā 2-bedroom-apartment nemaz veselu čigānu taboru piedeklarēt nevarētu (Man nāk prātā draudzene, kurai pieder dzīvoklis centrā, pie 45. vidusskolas un viņa regulāri izdeklarē no sava dzīvokļa desmitiem “iemītnieku”, kas ar šādām metodēm cer bērnam nodrošināt skološanos vēlamajā skolā). Robina ir izbrīnīta, ka pie mums jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis, ja dzīvo lielākā īpašumā viens pats. Bet tieši tāpat kā, piemēram, ar attaisnotajiem izdevumiem, ASV sistēma ir tieši pretēja Latvijas (Cik esmu sapratusi, ASV veiktie izdevumi par medicīnu vai izglītību ir norādāmi deklarācijā kā attaisnotie izdevumi tikai tad, ja to apmērs ir pietiekami liels).
RSS Feed
