Par gymnastics viņa runā jau vairākus mēnešus un tāpēc man ir liels prieks, ka mums ir izdevies tikt pie vingrošanas skoliņas netālu no mājām (http://www.hampshiregymnastics.com/). Vienīgais pieejamais laiks diemžēl bija sestdienu rītos, bet pēc pirmās nodarbības varu teikt – lai tā arī būtu! Nāksim sestdienās, jo mums patīk.
Sākumā, kad bērni lēnām sāk savākties, Gerda bailīgi ieminās, ka negrib vingrot kopā ar bēbīšiem. Jo te ir arī tādi. Tomēr visi sanākušie bērni tiek sadalīti 4 grupās, katrā ir 8 bērni, kur Gerda ir kopā ar vecākajiem. Bērnu sagatavotības līmenis mazliet atšķiras, bet visi ir vairāk vai mazāk veikli iesācēji. Sākumā jau sašausminos, ka tiltiņu taisīšana piederas pie iesildīšanās, bet arī vēlākie vingrojumi ir tādi, kuru vismaz daļēji Gerda spēj izpildīt. Galvenais – ir prieks, galvenais, ka pasniedzēja palīdz, kaut ka sanāk, un ir uz ko tiekties! Pasniedzēja Bojanka Demireva ir bulgāru izcelsmes, 1985-1988 gadā bijusi Bulgārijas čempione vingrošanā. Ar bērniem, kā no malas liekas, neucinās, bet viss notiek un Gerda priecīgi lēkā, kad viņai izdodas pull-over.
Pēc stundas vingrošanas zālē mana meita, kas vienmēr ir enerģijas pārpilna, knapi velkas. Lēni sūc Dunkin Donuts caffee latte un žēlojas, ka sāp visas maliņas. Apmēram stundu viņa ir lēna. Bērns kārtīgi nodzenāts.
P.S. Nez, tas YouTube un ekrāni tiešām ir tāds bubulis? Vakarā nolikusi bērnu gulēt un ielējusi sev glāzi vīna (beidzot, Ilze, beidzot!) kritiski vai mazliet slinkas mammas stilā apdomāju viedokli, ka ekrānu laiks bērniem ir jāierobežo. Varbūt viņiem tie ekrāni ir tas pats, kas mums savulaik grāmatas? Vai brīdī, kad kārtējo reizi atņemu bērnam planšeti ar tekstu – palasi kaut ko vai paspēlējies, neesmu tāda mega atpalikusī pagājušajā gadsimtā aizķērusies vecās paaudzes pārstāve? Nav šaubu, ka bērnam (un arī mums) ir jākustas, jāsporto, bet ārpus tā?