Pārējais ir sestdiena. Kā jau katram no mums un jums, bez īpašiem piedzīvojumiem. Bija jau man vienu brīdi Napoleona plāni par Amerikas apceļošanu, kas šajā nedēļas nogalē varētu ietvert, piem., okeānu, bet tās 3 stundas pie stūres katrā virzienā, 6+ h kopā… Tā vietā (vismaz es) atpūtos, centos izvēdināties, pagulēt, lai atkal varētu darīt tieši to, kāpēc esmu te – strādāt un pētīt.
Citstarp, vakar piebraucām pie tilta pār Konetikutas upi, tik tā, pastaigāties. Tieši pirms mums piebrauca limuzīns ar jaunlaulātajiem, uz foto sesiju. Pāris minūtes tā kā pagaidījām, lai viņi var dažus kadrus uztaisīt un tad kāds no līgavas/ līgavaiņa māsām/ brāļiem teica – lai taču mēs ejam garām pastaigā. Ejot garām, uz brīdi apstājos, lai noķertu kadru. Tad mani uzrunāja kāzu fotogrāfe (pēc akcenta – brazīliete?) palūdzot pavirzīties tālāk, jo viņi te fotografējas. Padomāju – lai arī šobrīd noslēdzas trakākā kāzu sezona, reti biju redzējusi fotosesijas publiskās vietās, un jo retāk – ka amerikānis kādu lūgtu pamest publisko koptelpu, lai to izmantotu savām vajadzībām. Neliela kultūru atšķirība vai nejauša sakritība?