Paklusēsim kopā?
Jo īsti stāsti par Ameriku, ar kuriem padalīties, prātā nenāk. Es varētu atklāt aptauju, atvērtā jautājuma veidā, par ko jūs gribat dzirdēt? Par kādiem ikdienas sīkumiem (kas man varbūt pat prātā nenāk)?
Kamēr nezinu citas tēmas, stāstīšu, kas nu ienāk prātā. Un tā: Gerda skolā matemātikā mācās par vektoriem un perimetra aprēķināšanu. Galvenais ieguvums: terminoloģija. Savukārt spelling mājasdarbu lapas man gribas nokopēt un aizsūtīt Gerdas angļu valodas skolotājam. Perfekti atstrādāta tehnika, kā iemācīt sarežģītu vārdu rakstību, vienlaikus nostiprinot zināšanas, ko šis vārds nozīmē. Vieniem un tiem pašiem vārdiem (parasti 18) ir tipveida uzdevumi, kas jāpilda 4 dienas pēc kārtas, tā nostiprinot jauno vārdu rakstību (Gerdas gadījumā – arī nozīmi).
Šodien braucu iepirkt saldumus. Rīt Helovīns. Veikalos uzreiz pie ieejas ir atrodami lieliski piedāvājumi mega saldumu blāķu iegādei. Redzēsim, kā mums rīt ies. Zinu, ka paka jādod līdzi uz skolu, bet tad mājās kā? Vai man būs jāstaigā līdzi, vai ari mājās jācienā mazie mošķi, kas pieklauvēs? Meita it kā komfortabli jūtas tuvējo “corts”/ pagalmu teritorijā, bija jau runa, ka ies kopā ar kaimiņu. Bet tie remonti…. Un laiku sola lietainu. +19 (jā, ļoti silti), bet lietaini. Nu redzēsim.
Remonti. Tātad (Prof. emeritus Aivara Tabūna vārdiem runājot: baika). Apkaimē notiek labiekārtošanas darbi. Tiek betonēti kājceliņi un tikšot laikam taču asfaltēti stāvlaukumi. Šodien Gerdu uz skolas autobusu pavadīja gandrīz eskorts: kad atvērām durvis, mūsu priekšā bija milzīgi smilšu kalni un smagā tehnika. “Where to you want to get, sweetheart?”, jautāja CAT pašizgāzēja šoferis. “Uz skolas autobusu,” atbildējām. Visa tehnika uz brīdi apstājās, lai manu meitu aizvadītu uz skolas autobusu.
Pa dienu es iegrimu rakstā, strādājot tepat, pie ēdamistabas galda. Ideja par braukšanu uz UMass izbeidzās, kad sapratu, ka strādājas un darbs rit uz priekšu. Un tad, dienas vidū, sākās reāla zemestrīce. Vispār, varbūt labi, ka biju mājās. Citādi .. te būtu par vismaz dažiem traukiem mazāk – tiem, ko izglābu no nokrišanas uz grīdas. Apmēram nepilnu stundu māja trīcēja un drebēja, trauku skapis šķindēja, pagrabā no plauktiem ārā gāzās kastes ar noliktām lietām, un es ķēru pieminētos traukus virtuvē. Jo ārā blietētāji zemi blietēja pirms asfaltēšanas. Atcerējos stāstus par JRT pāļu dzīšanu un domāju – vai šī stunda drebēšanas nebija mājas konstrukcijai bīstamāka?
Bet nu tie labiekārtošanas darbi. Šobrīd daļa celiņu ir no jauna sabetonēti. Atjaunots, bet vēl nav pieslēgts ielu apgaismojums. Daļa celiņu ir nojaukti, tāpat kā kāpnes, to vietās ir bedres. Parking lots vietās ir salauzta asfalta kaudzes un nogāzti koki. Tumsa. Un tieši tur rīt bērni ies dinģēt konfektes. Varbūt tomēr jāiet līdzi un spainītis ar saldumiem jāatstāj pie durvīm?
Gerda gan kaut ko minēja, ka Lucian tētis esot sagatavojis viņiem rācijas. Lai var sazināties ar blakus pagalmā dzīvojošo skolas biedru. Jo, ziniet, telefonu jau šiem bērniem nav. Gerdas klasē tikai Gerdai un vēl vienai meitenei ir telefoni. No otras puses, labi, ka telefoni un numuri ir vecākiem. Izmantojot skolas telefonu/e-pastu grāmatu, es jau sāku veidot kontraktus, un pieteikties uz kopīgu Helovīna vakaru ar kaimiņiem. Laika prognozes ir briesmīgas, bet nu jādara viss iespējamais.
Jo īsti stāsti par Ameriku, ar kuriem padalīties, prātā nenāk. Es varētu atklāt aptauju, atvērtā jautājuma veidā, par ko jūs gribat dzirdēt? Par kādiem ikdienas sīkumiem (kas man varbūt pat prātā nenāk)?
Kamēr nezinu citas tēmas, stāstīšu, kas nu ienāk prātā. Un tā: Gerda skolā matemātikā mācās par vektoriem un perimetra aprēķināšanu. Galvenais ieguvums: terminoloģija. Savukārt spelling mājasdarbu lapas man gribas nokopēt un aizsūtīt Gerdas angļu valodas skolotājam. Perfekti atstrādāta tehnika, kā iemācīt sarežģītu vārdu rakstību, vienlaikus nostiprinot zināšanas, ko šis vārds nozīmē. Vieniem un tiem pašiem vārdiem (parasti 18) ir tipveida uzdevumi, kas jāpilda 4 dienas pēc kārtas, tā nostiprinot jauno vārdu rakstību (Gerdas gadījumā – arī nozīmi).
Šodien braucu iepirkt saldumus. Rīt Helovīns. Veikalos uzreiz pie ieejas ir atrodami lieliski piedāvājumi mega saldumu blāķu iegādei. Redzēsim, kā mums rīt ies. Zinu, ka paka jādod līdzi uz skolu, bet tad mājās kā? Vai man būs jāstaigā līdzi, vai ari mājās jācienā mazie mošķi, kas pieklauvēs? Meita it kā komfortabli jūtas tuvējo “corts”/ pagalmu teritorijā, bija jau runa, ka ies kopā ar kaimiņu. Bet tie remonti…. Un laiku sola lietainu. +19 (jā, ļoti silti), bet lietaini. Nu redzēsim.
Remonti. Tātad (Prof. emeritus Aivara Tabūna vārdiem runājot: baika). Apkaimē notiek labiekārtošanas darbi. Tiek betonēti kājceliņi un tikšot laikam taču asfaltēti stāvlaukumi. Šodien Gerdu uz skolas autobusu pavadīja gandrīz eskorts: kad atvērām durvis, mūsu priekšā bija milzīgi smilšu kalni un smagā tehnika. “Where to you want to get, sweetheart?”, jautāja CAT pašizgāzēja šoferis. “Uz skolas autobusu,” atbildējām. Visa tehnika uz brīdi apstājās, lai manu meitu aizvadītu uz skolas autobusu.
Pa dienu es iegrimu rakstā, strādājot tepat, pie ēdamistabas galda. Ideja par braukšanu uz UMass izbeidzās, kad sapratu, ka strādājas un darbs rit uz priekšu. Un tad, dienas vidū, sākās reāla zemestrīce. Vispār, varbūt labi, ka biju mājās. Citādi .. te būtu par vismaz dažiem traukiem mazāk – tiem, ko izglābu no nokrišanas uz grīdas. Apmēram nepilnu stundu māja trīcēja un drebēja, trauku skapis šķindēja, pagrabā no plauktiem ārā gāzās kastes ar noliktām lietām, un es ķēru pieminētos traukus virtuvē. Jo ārā blietētāji zemi blietēja pirms asfaltēšanas. Atcerējos stāstus par JRT pāļu dzīšanu un domāju – vai šī stunda drebēšanas nebija mājas konstrukcijai bīstamāka?
Bet nu tie labiekārtošanas darbi. Šobrīd daļa celiņu ir no jauna sabetonēti. Atjaunots, bet vēl nav pieslēgts ielu apgaismojums. Daļa celiņu ir nojaukti, tāpat kā kāpnes, to vietās ir bedres. Parking lots vietās ir salauzta asfalta kaudzes un nogāzti koki. Tumsa. Un tieši tur rīt bērni ies dinģēt konfektes. Varbūt tomēr jāiet līdzi un spainītis ar saldumiem jāatstāj pie durvīm?
Gerda gan kaut ko minēja, ka Lucian tētis esot sagatavojis viņiem rācijas. Lai var sazināties ar blakus pagalmā dzīvojošo skolas biedru. Jo, ziniet, telefonu jau šiem bērniem nav. Gerdas klasē tikai Gerdai un vēl vienai meitenei ir telefoni. No otras puses, labi, ka telefoni un numuri ir vecākiem. Izmantojot skolas telefonu/e-pastu grāmatu, es jau sāku veidot kontraktus, un pieteikties uz kopīgu Helovīna vakaru ar kaimiņiem. Laika prognozes ir briesmīgas, bet nu jādara viss iespējamais.
Sena bilde. No Open house. Mūs kadrā noķēra skolas direktores vietniece un tagad saņēmām bildes. Tā kā citu bilžu no šīs apmākušās, bet siltās rudens dienas man nav - lai iet šī!
RSS Feed
