Gerdai šī bija liela diena. Pirmā skolas diena Fort River Elementary School.
No rīta tieši 8:19 esam uz ielas un gaidām skolas autobusu. Tas kavē. Kopā ar mums gaida vēl divas mazas meitenes un vienas meitenes tētis stāsta, ka tā dažkārt gadoties, ka autobuss nokavē. Man sirds mierīgāka, gaidām visi kopā.
Kad meita beidzot ielikta autobusā, draugs pa ceļam uz darbu aizved uz skolu arī mani. Skolas diena un skolas gads sāksies ar lielo sapulci. Turā direktore sveic skolēnus, tai skaitā 30 jauniņos, un viņu vecākus jaunajā gadā, stāsta par skolu, tās misiju un mērķiem. Gerda ir mazliet apjukusi. “Kāpēc visi kliedz?” viņa jautā. Jā, te ir daudz skaļāk nekā Domdarī, tas jāatzīst.
Skolas direktore lepni stāsta arī par jauno bilingvālo mācību programmu. Sākot no šī gada, ar bērnudārza pirmajām klasītām skolā tiek ieviestas dažu priekšmetu mācības spāņu valodā. Viņa lūdz pacelt rokas klātesošos, kas zina vairāk nekā tikai savu dzimto valodu un rokas paceļ nepilna puse. Lielas nācijas priekšrocība un problēma? Tieši tāpēc šajā skolā ir pieņemts lēmums jau no bērna kājas mācīt vismaz vienu svešvalodu - spāņu.
Pēc ievadrunām bērni dodas uz savām klasēm, bet vecāki tiek aicināti uz kafiju un virtuļiem, ko organizē skolas vecāku padome. Pa ceļam iepazīstos ar vēl dažiem vecākiem, kā arī tieku iepazīstināta ar profesora, ar kuru cītīgi sarakstos gatavojamās prezentācijas jautājumos, sievu. Viņa bērni arī te mācās. Sieva izrādās jau ir par mani dzirdējusi, ir jauki iepazīties klātienē.
Palaidusi bērnu skolā, pati aizskrienu līdz UMass – man nepieciešami daži uzņemošā profesora paraksti, kā arī vajag taču beidzot iepazīties personīgi. Nokārtojuši pirās formalitātes vienojamies, ka garāku tikšanās laiku sarunāsim uz nākamo nedēļu, kad pierims mācību gada sākuma trakums. Nākamnedēļ, kad sākas oficiālais pētniecības laiks, man arī ierādīs manu “office” un visas iekārtas un tehnoloģijas, ko varu lietot un izmantot. Piekļuve tīkliem un bibliotēkai man jau ir.
Lāgiem domāju un nespēju saprast, vai tā ir elementāra pieklājība vai tiešām interese, bet cilvēki pauž izbrīnu, dzirdot, ka esmu no Latvijas. Klasiskā frāze ir, ka viņi līdz šim nav satikuši nevienu no Latvijas. Tik starptautiskā sabiedrībā laikam tas ir kas mazliet pārsteidzošs – jaunas valsts atklāšana?
Ilgi UMass šoreiz uzkavēties nevaru, jo Gi šī ir īsā skolas diena – jau 1:20 viņa sēžas skolas autobusā un dodas mājup. Nemierīgā māmiņa var izmantot Find Friends aplikāciju un tiešsaistē vērot, kā skolas autobuss līkumo pa rajona ieliņām, līdz piestāj pie mūsu pagalma. Vairāki vecāki jau bērnus gaida uz ielas, tomēr es šoreiz neizmantoju iespēju iet iepazīties ar kaimiņiem un parunāt. Gluži kā pieminētajās klišejiskās filmās atveru durvis un ļauju savai 4. klases skolniecītei cauri vieglam lietutiņam ieskriet mājās.
Meita visur, kur iet, joprojām burbuļo kā strautiņš, vārdu plūdi nebeidzami pat pēc dienas skolā, tikai ar to atšķirību, ka tagad jau lielākā daļa teksta iet angliski. Līdz pienāk viens brīdis, kad viņa paziņo, ka ir nogurusi. No angļu valodas, tai skaitā. Nogurums gan nav pārāk ilgs, kad vakarā spēlējam kārtējo Fortnite Monopoly partiju, atkal jau runā iejaucas angļu izsaucieni.
Dienas iespaidu devu apliecina vienīgi tas, ka abas esam gatavas nolūzt jau pēc 9 vakarā. Meita noklausās dažas lapas grāmatas (jā, es joprojām vakaros lasu priekšā, manuprāt, nomierinošs rituāls) un lūdz slēgt ārā gaismu. Ir bijusi emocijām pilna diena.