Novembra pēdējā ceturtdienā Amerika svin Pateicības dienu.
Vēsturiski šie svētki radušies kā pateicība indiāņiem, kas atnesa no meža tītaru un neļāva nomirt badā pirmajiem kolonistiem, kas, baumo, noticis tepat Mass. (Nez, tie indiāņi joprojām ir tikpat pateicīgi savai laipnībai, pēc visa tā, kas sekoja?). Bet kopumā amerikāņi Pateicības dienu uztver nopietni - šie ir lielāki svētki nekā Ziemassvētki (kas ir reliģiski svētki).
Pateicības dienas pusdienas ir tas notikums, kas savāc pie galdiem jebkuras reliģijas amerikāņu ģimenes. Tās kopā ēd tītaru, izsaka pateicības – kas ir tas labais, par ko katrs ir pateicīgs, pie deserta jau sāk kašķēties, bet pēc vakariņām dodas šturmēt veikalus, jo piektdiena, kas seko Pateicības dienai, ir t.s. Black Friday – nenormālo atlaižu diena. Veikali mēdz vērties vaļā jau pusnaktī, daži pat ātrāk, un tītaru paēdušie ļaudis metas tikt pie ilgi kārotā televizora vai ziemassvētku dāvanām par puscenu (vakar satiktie jaunieši stāsta, ka viņi šopingā dosies pa taisno no pusdienu galda, viņu pilsētā veikali veroties vaļā jau piecos vakarā).
Mēs ar Gerdu izlaižam abus. Līdz pusdienlaikam nodzīvojamies pa viesnīcas baseinu, 13:00 iekāpjam 150. autobusā, kas ir lidostas ekspresis (un kura pietura ir pāri ielai) un pēc 40 min esam jau pie lidostas drošības kontroles. Un vēl pēc dažām stundām esam atpakaļ ziemeļos – Frontier ir pārāk lēta aviokompānija, lai atļautos kavēties.
Pateicības diena ir arī viena no plašākajām brīvdienām, šajā dienā slēgts ir gandrīz viss: veikali, kafejnīcas. Mazāk to mana tūristu centrā Miami beach, bet atgriežoties ziemeļos gan var manīt, ka 8 vakarā ielas ir tukšas kā parasti pusnaktī. Veikali slēgti, krodziņi slēgti. Vaļā ir tikai Springfieldas kazino, kurš, domājams, piedāvā tītarvakariņas par mežonīgu cenu.
Mūsu pateicības tikmēr aiziet vienkāršu vakariņu virzienā (bez tītara), abām nospriežot, ka saulainās brīvdienas bija foršās.
Vēsturiski šie svētki radušies kā pateicība indiāņiem, kas atnesa no meža tītaru un neļāva nomirt badā pirmajiem kolonistiem, kas, baumo, noticis tepat Mass. (Nez, tie indiāņi joprojām ir tikpat pateicīgi savai laipnībai, pēc visa tā, kas sekoja?). Bet kopumā amerikāņi Pateicības dienu uztver nopietni - šie ir lielāki svētki nekā Ziemassvētki (kas ir reliģiski svētki).
Pateicības dienas pusdienas ir tas notikums, kas savāc pie galdiem jebkuras reliģijas amerikāņu ģimenes. Tās kopā ēd tītaru, izsaka pateicības – kas ir tas labais, par ko katrs ir pateicīgs, pie deserta jau sāk kašķēties, bet pēc vakariņām dodas šturmēt veikalus, jo piektdiena, kas seko Pateicības dienai, ir t.s. Black Friday – nenormālo atlaižu diena. Veikali mēdz vērties vaļā jau pusnaktī, daži pat ātrāk, un tītaru paēdušie ļaudis metas tikt pie ilgi kārotā televizora vai ziemassvētku dāvanām par puscenu (vakar satiktie jaunieši stāsta, ka viņi šopingā dosies pa taisno no pusdienu galda, viņu pilsētā veikali veroties vaļā jau piecos vakarā).
Mēs ar Gerdu izlaižam abus. Līdz pusdienlaikam nodzīvojamies pa viesnīcas baseinu, 13:00 iekāpjam 150. autobusā, kas ir lidostas ekspresis (un kura pietura ir pāri ielai) un pēc 40 min esam jau pie lidostas drošības kontroles. Un vēl pēc dažām stundām esam atpakaļ ziemeļos – Frontier ir pārāk lēta aviokompānija, lai atļautos kavēties.
Pateicības diena ir arī viena no plašākajām brīvdienām, šajā dienā slēgts ir gandrīz viss: veikali, kafejnīcas. Mazāk to mana tūristu centrā Miami beach, bet atgriežoties ziemeļos gan var manīt, ka 8 vakarā ielas ir tukšas kā parasti pusnaktī. Veikali slēgti, krodziņi slēgti. Vaļā ir tikai Springfieldas kazino, kurš, domājams, piedāvā tītarvakariņas par mežonīgu cenu.
Mūsu pateicības tikmēr aiziet vienkāršu vakariņu virzienā (bez tītara), abām nospriežot, ka saulainās brīvdienas bija foršās.
 |  |  |
RSS Feed
