Pastaiga pa UMass

Trešdien bibliotēkas faculty commons bija aizņemti visi kabineti – ar sienām pilnībā vai daļēji norobežotās darba telpas. “Tie pasniedzēji un pētnieki gan aptrakuši,” nospriedu, iekārtodamās pie viena no galdiem telpas vidū.

Uz bibliotēku atbraucu iedvesmas meklējumos. Grāmatas šodien rakstīšanai man nebija vajadzīgas, būtiskākā nepieciešamā informācija ir savākta. Raksta melnrakstā jāpalabo struktūra un dažas aprakstošās daļas jāpapildina ar konceptuāliem secinājumiem. Jau pamazām sāku atpazīt aprakstošās rindkopas, no kurām citas jēgas nav, kā interesants stāsts (vai pat vienkārši lieka informācija). Un tad nāk tās, kurās ir vismaz teikums, doma  “what you can bring home from this”. Proti, tas, kāpēc vispār tiek rakstīts.

Mājās no rīta dzēru tēju, pļāpāju ar draugiem, un nespēju pieķerties pie darba. Pat es, kas parasti spēj saņemties un strādāt, mācīties mājās, meklēju prokrastinācijas iespējas. Varbūt tās sienas apnikušas, nospriedu, un iekāpu autobusā, lai dotos uz UMass.
​
Kaut kāda ādere zem tās ēkas laikam ir, jo saņemties izdevās. Nezinu, vai arī rīt atzīšu savus pūliņus par tā vērtiem, bet gandarījums uz brīdi bija. Pat, ja nebija jāskraida pa 6., 15., 17. un 18. stāvu grāmatu meklējumos (atceroties spēli, ko mācīju Gerdai – kā atrast grāmatu bibliotēkā). 

Un beigu beigās sanāk pat skaisti simboliski: kad no rīta atvēru 26. stāva darba telpas durvis, aiz logiem kalnus slēpa migla. Kad nolēmu, ka esmu strādājusi gana un vairs nākamajai apakšnodaļai spēka pievērsties nebija, mākoņi bija pašķīrušies, lai parādītu man sauli, zilas debesis un kalnu apveidus tālumā.

Ceļā uz autobusu nofotografēju dažas universitātes mājas. Ilustrācijai par to, ko redzu ikdienā:

​Jāsāk ar Fine Arts Center monumentālo būvi, kas mazliet izskatās pēc gara tilta vai kā ieejas vārtiem universitātes pilsētiņā. Būvēts vēl 1970tajos, ārēji tādā mazliet kā Ziemeļkorejiskā askētismā.

​Fine Arts Center galā redzamā Herter Hall ir svešvaldonieku māja (tur notiek arī krievu kopienas sanākšanas) – arī ir tāds brutāls modernisma paraugs, atklāta 1969.gadā.
Tikmēr kontrastam: Isenberg school of management māja (precīzāk – tās piebūve), kas atrodas tieši pretī Fine Arts Center un ir uzbūvēta tikai pagājušajā gadā, konkursa kārtībā piesaistīti, protams, slaveni pasaules arhitekti. 

​Ielas pusē, iepretim šim trim aprakstītajām ēkām slejas UMass Design building, kas atklāta pirms trim gadiem – daudz gaišāka, modernāka (21. gadsimta izpratnē) ēka (te atrodas the Department of Environmental Conservation, the Department of Architecture, and the Department of Landscape Architecture and Regional Planning). 

​Savukārt Integrative Learning Center ēka (atklāta 2014. gadā) ir mājvieta tehnikai un tehnoloģijām, kas nodrošina “state-of-the-art education” komunikācijas zinātņu studentiem, žurnālistiem, lingvistiem un filmu studiju programmā studējošajiem. 

​Turpat blakus ILC būvējas jauna studentu sabiedriskās dzīves, atpūtas un ēdināšanas būve. To plāno atklāt pēc gada. Vizuāli no ārpuses tā izskatās līdzīga jau esošajām būvēm. Pa campus staigājot ir pat grūti uzreiz pateikt, kādos gados kura būve būvēta. Vairumam tas nojaušams tikai atverot durvis, ieejot auditorijās. Vecās ēkas nekādu pārsteigumu nerada (nu tieši tā, kā varētu izskatīties 70tajos būvēta mācību iestāde), bet jaunās gan. Iedvesmojoši.