Pastaiga lasīšanas starplaikā

Rudens pilnbriedā, vairums lapu jau uz zemes, ne vairs kokos, un kaimiņu pagalmā apsaimniekotāji jau uzstāda egli. Bet es vēl neesmu sagādājusi meitai Helovīna kostīmu (bad mama). Labi, ka ārā pa dienas vidu gaiss uzsilst līdz +17 vai pat +18. Tad ziemas tuvošanos tā nejūt. Un tad var apzinīgumu uz brīdi nolikt pie malas un iziet īsā pastaigā.

Šīrīta teksts Gerdai par skolu bija, ka žēl, ka esot īsās dienas. Interesantāk ir, ja ir vairāk stundu, piemēram, matemātikas. T.s. Capacidad ir tikai spēlēšanās.
​
Un vispār. Šonakt sapņoju, ka nokavēju t.s. teatcher-parent conference. Jātaisās, lai īstajā dzīvē nesanāk tāpat! Jo vakar mēs jau gandrīz podu nogāzām: Gerda gandrīz skolas autobusu nokavēja. Kaut ko augšā spēlējās, līdz pēkšņi noskrien lejā un iznesās pa durvīm, joņo cauri traktoriem un tai “war zone”, kas mums parkinga lota vietā šobrīd notiek, jo autobuss jau uz ielas pretī mājai stāv…