Vakarā, gulēt ejot, Gerda teica: “Šī bija forša diena, man patika!” Kad pajautāju, kas patika visvairāk un kas paliks atmiņā, viņa mazliet samulsa un ātrumā nespēja atcerēties. Bija palikusi tikai sajūta, ka diena ir laba. No tā varētu secināt, ka iespaidu bijis daudz?
Mazliet papļāpājot jau sākām atcerēties mirkļus, kas šo dienu padarīja foršu.
Pirmais, ko Gi atcerējās, bija gājiens uz restorānu. Ar draugiem aizgājām pusdienās uz Bub’s Bar-B-Q. Ar grūtībām apēdusi Junior Burger, mana meita teica, ka, ja būtu zinājusi par piedāvājumu doties uz BBQ, mājās grillēto kukurūzu nebūtu ēdusi. Bet piedāvājums ienācās tik strauji, ka īsti nepaguvu meitu pabrīdināt. Pie pusdienām pārspriedām gan nesenos draugu ceļojumus uz Ķīnu un Honkongu (viņi paguva atgriezties īsi pirms nemieri uzņēma apgriezienus un Honkongas lidosta tika slēgta, tomēr ieskatu protestos guva), gan dalījāmies pieredzē par ceļošanu Portugālē, galvenokārt – Lisabonā.
Mana sena drauga, profesora sieva, kuru profesors bija pieminējis sarunās jau desmitiem, ja ne simtiem reižu, bet kuru pirmo reizi satiku un iepazinos tikai tagad, piedāvāja plecu un padomu jautājumos par Gerdas skolu. Arī viņas bērni, izrādās, apmeklējuši Fort River Elementary, arī viņas bērni bijuši apķērīgākie klasē un viņa gājusi cauri līdzīgām pārdomām kā es šobrīd. Pats profesors savukārt kārtīgi mani iztirdīja par visiem akadēmiskajiem kontaktiem, vai esmu sazinājusies ar to vai citu profesoru. Piedāvāja arī pieskatīt Gerdu, ja tas mums nepieciešams, piemēram, aizvest viņu uz taureņu muzeju vai Yankee Candle Village (it kā aromātisko sveču veikals, bet ap to uztaisīta vesela industrija, māja, kur visu gadu iespējams noķert Ziemassvētku gaisotni),vai vienkārši aizvest paspēlēties ar kaķiem (Te jāpiebilst, ka profesors tā mīl kaķus, ja viņa sieva atzīmēja, ka viņi dzīvojot pie kaķiem, nevis kaķi pie viņiem. Ilustrācijai – pensionētais profesors bija pat pieteicies par kaļu uzraugu kādā villā Grieķijā, kur tika meklēts brīvprātīgais, kas uz dažiem mēnešiem dzīvotu villā un pieskatītu 55 kaķus - https://www.tvnet.lv/6119225/mekle-kopeju-55-kakiem-pasakaini-skaista-griekijas-sala).
Mazliet papļāpājot jau sākām atcerēties mirkļus, kas šo dienu padarīja foršu.
Pirmais, ko Gi atcerējās, bija gājiens uz restorānu. Ar draugiem aizgājām pusdienās uz Bub’s Bar-B-Q. Ar grūtībām apēdusi Junior Burger, mana meita teica, ka, ja būtu zinājusi par piedāvājumu doties uz BBQ, mājās grillēto kukurūzu nebūtu ēdusi. Bet piedāvājums ienācās tik strauji, ka īsti nepaguvu meitu pabrīdināt. Pie pusdienām pārspriedām gan nesenos draugu ceļojumus uz Ķīnu un Honkongu (viņi paguva atgriezties īsi pirms nemieri uzņēma apgriezienus un Honkongas lidosta tika slēgta, tomēr ieskatu protestos guva), gan dalījāmies pieredzē par ceļošanu Portugālē, galvenokārt – Lisabonā.
Mana sena drauga, profesora sieva, kuru profesors bija pieminējis sarunās jau desmitiem, ja ne simtiem reižu, bet kuru pirmo reizi satiku un iepazinos tikai tagad, piedāvāja plecu un padomu jautājumos par Gerdas skolu. Arī viņas bērni, izrādās, apmeklējuši Fort River Elementary, arī viņas bērni bijuši apķērīgākie klasē un viņa gājusi cauri līdzīgām pārdomām kā es šobrīd. Pats profesors savukārt kārtīgi mani iztirdīja par visiem akadēmiskajiem kontaktiem, vai esmu sazinājusies ar to vai citu profesoru. Piedāvāja arī pieskatīt Gerdu, ja tas mums nepieciešams, piemēram, aizvest viņu uz taureņu muzeju vai Yankee Candle Village (it kā aromātisko sveču veikals, bet ap to uztaisīta vesela industrija, māja, kur visu gadu iespējams noķert Ziemassvētku gaisotni),vai vienkārši aizvest paspēlēties ar kaķiem (Te jāpiebilst, ka profesors tā mīl kaķus, ja viņa sieva atzīmēja, ka viņi dzīvojot pie kaķiem, nevis kaķi pie viņiem. Ilustrācijai – pensionētais profesors bija pat pieteicies par kaļu uzraugu kādā villā Grieķijā, kur tika meklēts brīvprātīgais, kas uz dažiem mēnešiem dzīvotu villā un pieskatītu 55 kaķus - https://www.tvnet.lv/6119225/mekle-kopeju-55-kakiem-pasakaini-skaista-griekijas-sala).
Vēl Gi teica, ka viņai esot paticis pludmales apmeklējums. Mēs bijām aizbraukušas uz Lake Wyola Public beach, kas ir maza smilšu pludmale ezera krastā. Bēda tik, ka tajā brīdī saule aizgāja aiz mākoņiem, gaisa temperatūra mazliet nokritās un pāri ezeram sāka pūst vēss vējiņš. Pat ronis-pingvīns Gerda, kas peldās visurs un vienmēr, ielīda ezerā līdz ceļiem un no ūdens ātri drebinādamās izskrēja.
Atpakaļ uz pilsētu Waze mūs veda pa citu ceļu, kas vienā brīdī man pēkšņi likās pazīstams - atcerējos, ka esmu pa to braukusi pasēdēt pie Miera pagodas (Peace pagoda, https://newenglandpeacepagoda.org/). Tā ir budistu stupa, kādas visā pasaulē uzbūvētas apmēram 80, un kuru mērķis ir iedvesmot uz mieru un atgādināt, lai dzīvojam saticībā. Nolēmu pagodu parādīt arī meitai. To ieraudzījusi Gi gan paziņoja, ka budisma celtnes viņu pārāk neinteresējot, tomēr pie blakus esošā dīķīša, kur ierīkotas meditāciju vietas, palūdza uztaisīt nelielu fotosesiju.
Atpakaļ uz pilsētu Waze mūs veda pa citu ceļu, kas vienā brīdī man pēkšņi likās pazīstams - atcerējos, ka esmu pa to braukusi pasēdēt pie Miera pagodas (Peace pagoda, https://newenglandpeacepagoda.org/). Tā ir budistu stupa, kādas visā pasaulē uzbūvētas apmēram 80, un kuru mērķis ir iedvesmot uz mieru un atgādināt, lai dzīvojam saticībā. Nolēmu pagodu parādīt arī meitai. To ieraudzījusi Gi gan paziņoja, ka budisma celtnes viņu pārāk neinteresējot, tomēr pie blakus esošā dīķīša, kur ierīkotas meditāciju vietas, palūdza uztaisīt nelielu fotosesiju.
eBijām plānojušas svētdienas pusdienu kafiju iedzert mazliet alternatīvā kafejnīcā, kur brīvdienās dažkārt it kā esot dzīvā mūzika (http://www.cushmanmarket.com/). Tomēr izrādījās, ka manā meitā hipija nav ne tik, cik melns aiz naga un viņa ir pilnīga masu kultūras un Amerikas tradicionālo vērtību piekritēja. Ilgi pētījusi Cushman piedāvājumu (un garo gribētāju rindu), viņa palūdza, vai mēs tomēr nevarētu tomēr doties uz Starbucks. Raugi, Gerdai bija radusies gandrīz uzmācīga ideja, ka viņa grib izaicināt kafijas gatavotājus, vai tie spēj pareizi uzrakstīt viņas vārdu uz krūzītes.
Ja tik vien vajag priekam, dodamies uz Starbucks, kur Gi realizē savu challenge. Pateikusi vārdu, viņa atsakās to izburtot, paziņojot “You can write it however you wish”. Aiz Gi stāvošais kungs ir sajūsmināts par šo izgājienu un vēlāk pienāk pie manis pajautāt, vai pareizi sapratis, kā Gerdas vārds būtu rakstāms. Pie dzērienu izsniegšanas meita saņem krūzīti ar spicy pumpkin frappuccino, uz kuras uzrakstīts ERDA. Saskaņā ar viņas izdomātajiem challenge noteikumiem, dzeramnauda baristai nepienākas. Tomēr izdzērusi pus krūzi dzēriena viņa pārdomā – tas esot tik labs, ka tip tomēr pienākas.
Ja tik vien vajag priekam, dodamies uz Starbucks, kur Gi realizē savu challenge. Pateikusi vārdu, viņa atsakās to izburtot, paziņojot “You can write it however you wish”. Aiz Gi stāvošais kungs ir sajūsmināts par šo izgājienu un vēlāk pienāk pie manis pajautāt, vai pareizi sapratis, kā Gerdas vārds būtu rakstāms. Pie dzērienu izsniegšanas meita saņem krūzīti ar spicy pumpkin frappuccino, uz kuras uzrakstīts ERDA. Saskaņā ar viņas izdomātajiem challenge noteikumiem, dzeramnauda baristai nepienākas. Tomēr izdzērusi pus krūzi dzēriena viņa pārdomā – tas esot tik labs, ka tip tomēr pienākas.
Atzīstos, ka šodien pienāca brīdis, kad metu pie malas savu perfekcionismu un pat atslēdzu meitas telefonam screeentime, tik ļoti sagribējās atpūsties aiz aizvērtām durvīm, klusumā. Apslāpēti dzirdēju, ka meita čato ar savu tēti, spēlēdama spēles un skaļi smiedamās. Lai viņai nepārtrūktu saruna vai spēle, bet man vēl brīdi būtu netraucēts miers, piespiedu telefonā aizliegto taustiņu “turn off screentime”. Šķiet, bija pagājušās apmēram 15 minūtes, kad istabas durvīs saka lauzties mans bērns, lai paziņotu satraucošus jaunumus: viņas telefonam esot pazudis screentime! Te nu bija miera meklējumi, es sasmējos. Un uzliku to screentime atpakaļ. Kārtībai taču jābūt....
Kad vakarā biju nolikusi G gulēt, apsēdos gultā ar nelielām pārdomām par dienu un sajūtām šajās 10 dienās ASV. Atcerējos Ilzes Twiterī rakstīto – viens no iemesliem, kāpēc Tu raksti, iespējams, ir vēlme pēc morālā atbalsta, ko tādējādi saņem? Jo tiešām to saņemu, un tas ir superīgi. Šodien satiktie draugi un piedāvājumi palīdzēt, kas iekrita tik dziļi sirdī, to apliecināja. Tādas nu mēs esam - varam būt spēcīgas un vai kalnus gāzt, bet ir brīži, kā šādu pārmaiņu laikā, kad to atbalstu un palīdzīgo roku ļoti novērtējam, un patiesībā pēc tā ļoti ilgojamies.
Kad vakarā biju nolikusi G gulēt, apsēdos gultā ar nelielām pārdomām par dienu un sajūtām šajās 10 dienās ASV. Atcerējos Ilzes Twiterī rakstīto – viens no iemesliem, kāpēc Tu raksti, iespējams, ir vēlme pēc morālā atbalsta, ko tādējādi saņem? Jo tiešām to saņemu, un tas ir superīgi. Šodien satiktie draugi un piedāvājumi palīdzēt, kas iekrita tik dziļi sirdī, to apliecināja. Tādas nu mēs esam - varam būt spēcīgas un vai kalnus gāzt, bet ir brīži, kā šādu pārmaiņu laikā, kad to atbalstu un palīdzīgo roku ļoti novērtējam, un patiesībā pēc tā ļoti ilgojamies.
RSS Feed
