Šonakt es nogulēju savas disertācijas apspriešanu.
Neba sapņos, nē! Izrādās tieši šodien (un nevis pēc nedēļas, kā man tika ziņots iepriekš) LU Civiltiesību katedrā esot apsprieduši manas disertācijas melnrakstu un recenzijas. Lai varētu piedalīties diskusijā, katedras vadītājs man zvanīja WhatsApp, bet tā kā nebiju brīdināta, ka zvanu varētu saņemt šonedēļ, protams, ka gulēju saldā miegā (piecos no rīta..).
Labā ziņa, ka recenzijas bija kopumā pozitīvas, kritika – konstruktīva, tādējādi man ir dots laiks korekciju veikšanai un darba atkārtotai iesniegšanai jau pēc atgriešanās, lai jau tūlīt janvārī jau vēlreiz satikties katedrā, šoreiz ar manu piedalīšanos.
Tātad viss notiek un fiziska atrašanās citā kontinentā lietu kārtībai un norisei netraucē.
Neba sapņos, nē! Izrādās tieši šodien (un nevis pēc nedēļas, kā man tika ziņots iepriekš) LU Civiltiesību katedrā esot apsprieduši manas disertācijas melnrakstu un recenzijas. Lai varētu piedalīties diskusijā, katedras vadītājs man zvanīja WhatsApp, bet tā kā nebiju brīdināta, ka zvanu varētu saņemt šonedēļ, protams, ka gulēju saldā miegā (piecos no rīta..).
Labā ziņa, ka recenzijas bija kopumā pozitīvas, kritika – konstruktīva, tādējādi man ir dots laiks korekciju veikšanai un darba atkārtotai iesniegšanai jau pēc atgriešanās, lai jau tūlīt janvārī jau vēlreiz satikties katedrā, šoreiz ar manu piedalīšanos.
Tātad viss notiek un fiziska atrašanās citā kontinentā lietu kārtībai un norisei netraucē.
Par simboliem, kas apliecina piederību UMass ... Hoodies, Tshirts, Cups, Bottles un.. pat suņu krekiņi! Rīta cēlienu pavadu home office, strādājot pie iespējamā raksta outline. Patīkami pārsteidz profesore, kas atbild uz manu e-pastu, pārskatījusi uzrakstīto, jau pēc nepilnas stundas. Ir komentāri, ir labojumi. Amerikāņu ātrums. Viņa gan ir asociētā profesore, kas ASV sistēmā nozīmē, ka viņa ir uz tenure track. Proti, lai iegūtu pilna profesora titulu, 5-7 gadu laikā ir ne vien jāpasniedz un jāsaņem labas atsauksmes no studentiem, bet arī jābūt noteiktam skaitam publikāciju. Tas arī varētu izskaidrot ieinteresētību sadarboties.
Pēc pusdienām aizbraucu uz UMass, kur bibliotēkā mani jau gaida Hellera “Gridlock Economy” – grāmata par commons un anti-commons, overuse un underuse. Kopīgajiem īpašumiem un kopīpašumiem, un resursu nelietderīgu izmantošanu vai neizmantošanu vai no tāpēc, ka tie nepieder nevienam, vai tāpēc, ka tie pieder pārāk daudziem. Mūžīgā dilemma un līdzsvara meklējumi.
Pēc pusdienām aizbraucu uz UMass, kur bibliotēkā mani jau gaida Hellera “Gridlock Economy” – grāmata par commons un anti-commons, overuse un underuse. Kopīgajiem īpašumiem un kopīpašumiem, un resursu nelietderīgu izmantošanu vai neizmantošanu vai no tāpēc, ka tie nepieder nevienam, vai tāpēc, ka tie pieder pārāk daudziem. Mūžīgā dilemma un līdzsvara meklējumi.
Pēcpusdienā esmu arī aicināta noklausīties Kalifornijas štata Augstākās tiesas tiesneša Goodwin Liu lekciju konstitucionālajās tiesībās. Taivānas imigrantu dēls, sākotnēji studējis bioloģiju (Stanfordā), filozofiju un psiholoģiju (Oksfordā), līdz Jēlā ieguvis jurista grādu. Strādājis gan par vairāku tiesnešu palīgu, gan advokātu birojos, ar savām publikācijām ir plaši atzīts akadēmiķis. Tāpat atzīts un apbalvots pasniedzējs – pasniedz Berklijā. Visi tādi skaļi vārdi…
Viņa lekcija bija par štatu un federālajām tiesām un to veikto konstitucionālo kontroli. Man, protams, jauns bija gandrīz katrs vārds (nedaudz pārspīlējot), sākot jau no cipariem: federālo tiesu sistēmā ASV strādā 860 tiesneši, kas izskata gadā apmēram 340’000 lietas (~80% civillietas). Štatu tiesās kopā ir 13’200 tiesneši, kas izskata vairāk nekā 32 miljonus lietu. Kalifornijā vien ir 1644 tiesneši, kas gadā izskata ap 2.8 miljoniem lietu (apmēram puse no tām – civillietas). Klausoties šos ciparus mēģinu Tiesu administrācijas mājaslapā atrast statistiku par Latviju. Tienešu skaitu palīdz atrast kolēģi – ap 430. Atceros, kādreiz TA.gov.lv bija tādi xls faili ar lietu skaitu, bet tie nedodas rokā. Tikai šorīt man izdevās atrast pārskatu, kurā atspoguļots cipars – ap 100 tūkstošiem lietu gadā (95-105, skaitlis no 2012-2016 svārstās). Tātad mūsu tiesnešiem vidēji ienāk apmēram divas reizes mazāk lietu nekā federālajiem tiesnešiem, un apmēram 7 reizes mazāk nekā vidēji Kalifornijas štata tiesnešiem (skaitļi, protams, ir ļoti aptuveni, bet man ir pamatotas aizdomas, ka mūsu tiesnešu pārstrādāšanās ir procesa vai sistēmas, nevis cilvēku skaita vaina).
Viena no interesantākajām lietām, ko tiesnesis pasaka, un par ko vēlāk, pēc kopīgajām vakariņām ar viņu vēl pārrunāju, ir par to, ka štatu un federālās tiesas nereti pat identiski formulētus konstitūciju (attiecīgi štatu vai federālās) pantus var iztulkot/ interpretēt dažādi. Un abas reizes pieturoties pie juridiskās metodoloģijas. Vispār tiesneša atsaukšanās uz metodoloģiju man atgādināja E.Levita rakstu, un norādi, ka metodoloģijas neievērošana ir lielākais grēks un pārmetums. Tiesnesis Lui atzīmēja, ka metodoloģija nereti tiešām ļauj nonākt pie dažādiem secinājumiem, tāpēc arī spriedumiem var būt ļoti spēcīgas atsevišķās domas. Un ka tas nav nekas pārsteidzošs, jo spriedumi lielā mērā balstās arī vērtībās. Tomēr komunikācija un spriedumus skaidrošana ir būtisks apstāklis – ne tikai štatu tiesnešiem, kurus pēc viņu termiņa beigām tauta pārvēl, bet tiesiskumam kā tādam. Citustarp, pārvēlēšanas faktu viņš neuztvēra kā apdraudējumu savai neatkarībai. Atbildot uz jautājumu, viņš teica – kamēr pieturas pie metodoloģijas, par ietekmēšanu var nesatraukties.
Viņa lekcija bija par štatu un federālajām tiesām un to veikto konstitucionālo kontroli. Man, protams, jauns bija gandrīz katrs vārds (nedaudz pārspīlējot), sākot jau no cipariem: federālo tiesu sistēmā ASV strādā 860 tiesneši, kas izskata gadā apmēram 340’000 lietas (~80% civillietas). Štatu tiesās kopā ir 13’200 tiesneši, kas izskata vairāk nekā 32 miljonus lietu. Kalifornijā vien ir 1644 tiesneši, kas gadā izskata ap 2.8 miljoniem lietu (apmēram puse no tām – civillietas). Klausoties šos ciparus mēģinu Tiesu administrācijas mājaslapā atrast statistiku par Latviju. Tienešu skaitu palīdz atrast kolēģi – ap 430. Atceros, kādreiz TA.gov.lv bija tādi xls faili ar lietu skaitu, bet tie nedodas rokā. Tikai šorīt man izdevās atrast pārskatu, kurā atspoguļots cipars – ap 100 tūkstošiem lietu gadā (95-105, skaitlis no 2012-2016 svārstās). Tātad mūsu tiesnešiem vidēji ienāk apmēram divas reizes mazāk lietu nekā federālajiem tiesnešiem, un apmēram 7 reizes mazāk nekā vidēji Kalifornijas štata tiesnešiem (skaitļi, protams, ir ļoti aptuveni, bet man ir pamatotas aizdomas, ka mūsu tiesnešu pārstrādāšanās ir procesa vai sistēmas, nevis cilvēku skaita vaina).
Viena no interesantākajām lietām, ko tiesnesis pasaka, un par ko vēlāk, pēc kopīgajām vakariņām ar viņu vēl pārrunāju, ir par to, ka štatu un federālās tiesas nereti pat identiski formulētus konstitūciju (attiecīgi štatu vai federālās) pantus var iztulkot/ interpretēt dažādi. Un abas reizes pieturoties pie juridiskās metodoloģijas. Vispār tiesneša atsaukšanās uz metodoloģiju man atgādināja E.Levita rakstu, un norādi, ka metodoloģijas neievērošana ir lielākais grēks un pārmetums. Tiesnesis Lui atzīmēja, ka metodoloģija nereti tiešām ļauj nonākt pie dažādiem secinājumiem, tāpēc arī spriedumiem var būt ļoti spēcīgas atsevišķās domas. Un ka tas nav nekas pārsteidzošs, jo spriedumi lielā mērā balstās arī vērtībās. Tomēr komunikācija un spriedumus skaidrošana ir būtisks apstāklis – ne tikai štatu tiesnešiem, kurus pēc viņu termiņa beigām tauta pārvēl, bet tiesiskumam kā tādam. Citustarp, pārvēlēšanas faktu viņš neuztvēra kā apdraudējumu savai neatkarībai. Atbildot uz jautājumu, viņš teica – kamēr pieturas pie metodoloģijas, par ietekmēšanu var nesatraukties.
Bijušais UMass dekāns (dean Alfange), tiesnesis (Justice G.Liu) un Legal Studies programmas vadītājs (Dr. Collins).
Pēc lekcijas esmu aicināta piedalīties vakariņās, kurās iepazīstos gan ar UMass jau pensionēto iepriekšējo dekānu, gan vēl dažiem profesoriem un vēl virkni cilvēku, kas lielām acīm klausās par maniem pētījumiem te, UMass. “Good luck saving the.. country,” atvadoties nosmej kāds advokāts, pēc tam, kad pie deserta esmu izstāstījusi par dilemmām Latvijā.
Citustarp, šis advokāts, atainojot štatu un federālās kompetences, man pastāsta, ka lai arī Masačūsetsas likumi par marihuānas lietošanu sodus neparedz un pilsētā ir atvērušies pat vairāki veikali, kur to tirgo, federālais likums joprojām paredz kriminālatbildību. Tādējādi principā jebkuru no pīpējošajiem studentiem arī MA var saukt pie atbildības… Un mums vēl liekas, ka pie mums neko nevar saprast!
Pēc lekcijas skrienu uz centrālo Amerstas ielu, kur notiek tādi kā pilsētas svētki. Gerda jau ir tur, ēd cukurvati, skatās cirka priekšnesumus, taisa tetovējumus (kurus vakarā nespējam nomazgāt), satiek draugus no skolas un vingrošanas un vispār izklaidējas. Pasākums īss, bet tāds tīri ok, īpaši bērniem: no 5-9, kur jau 8:30 vairums stendu vācas nost. Nav grūti bērnus dabūt pie miera.
Pasākums ir ļoti ok, tikai pamatīgi nosalstu – neesmu pieradusi pie šī klimata. Kad gāju pa dienu ārā no mājas, temperatūras stabiņš bija pakāpies virs +20, žaketi nesu rokā. Vakarā ir tikai +10 un pat +8. Nedēļas nogalē sola karstumu līdz +30. Kā ģērbties vienkārši nav skaidrs! Karsta tēja nepalīdz. Kad Gerda ielien gultā, uztaisu karstu vannu un ar Helleru rokās kārtīgi izsildos.
Citustarp, šis advokāts, atainojot štatu un federālās kompetences, man pastāsta, ka lai arī Masačūsetsas likumi par marihuānas lietošanu sodus neparedz un pilsētā ir atvērušies pat vairāki veikali, kur to tirgo, federālais likums joprojām paredz kriminālatbildību. Tādējādi principā jebkuru no pīpējošajiem studentiem arī MA var saukt pie atbildības… Un mums vēl liekas, ka pie mums neko nevar saprast!
Pēc lekcijas skrienu uz centrālo Amerstas ielu, kur notiek tādi kā pilsētas svētki. Gerda jau ir tur, ēd cukurvati, skatās cirka priekšnesumus, taisa tetovējumus (kurus vakarā nespējam nomazgāt), satiek draugus no skolas un vingrošanas un vispār izklaidējas. Pasākums īss, bet tāds tīri ok, īpaši bērniem: no 5-9, kur jau 8:30 vairums stendu vācas nost. Nav grūti bērnus dabūt pie miera.
Pasākums ir ļoti ok, tikai pamatīgi nosalstu – neesmu pieradusi pie šī klimata. Kad gāju pa dienu ārā no mājas, temperatūras stabiņš bija pakāpies virs +20, žaketi nesu rokā. Vakarā ir tikai +10 un pat +8. Nedēļas nogalē sola karstumu līdz +30. Kā ģērbties vienkārši nav skaidrs! Karsta tēja nepalīdz. Kad Gerda ielien gultā, uztaisu karstu vannu un ar Helleru rokās kārtīgi izsildos.
RSS Feed
