Parunāsim par atšķirīgo un kopīgo?
Sarunu varētu sākt snacks. Izkodu kultūru, ja tā var izteikties. Open house laikā no skolas saņēmu vairākas lapas ar informāciju un vēstules no skolotāja. Viena no tām bija par t.s. snacks – ka klasē to esot maz, esam laipni aicināti klasi ar tiem apgādāt. Vispār jau bērni uz skolu iet ar uzkodu kārbiņām padusē. Stundu laikā ir uzkodu pauzes, lai tikai nedod dies’ kādu brīdi punči nebūtu tukši. Dažkārt bērni no mājām uzkodas nepaņem, tāpēc arī klasē ir rezerves.
Uzkodas vai “refreshments” tiek nodrošināti arī katrā vieslekcijā un seminārā, uz kuriem esmu bijusi. Arī laikā, kad prezentēju savu darbu, klausītāji pa laikam aizklīda līdz telpas stūrim, lai paņemtu kādu suši vai augli. Tāpat uzkodas bija arī sagādātas skolā, Open house laikā – krekeri, sulas. Ja mēs Latvijā dažkārt smejamies, vai tad ciemos ejam pieēsties, tad te kaut vai maza iebarošana ir kā kults.
Studenti mēdz ēst arī lekcijās, tas mani šokēja. Ir auditorijas, kur ir pie sienām uzraksti, ka ēdienus un dzērienus lūdz neienest, bet vismaz kafija līdzi ir vai katram otrajam (ok, un to es vēl saprotu). Bet bieži tās ir arī sviestmaizes un pat salāti. Atceros, redzēju kādu studentu stumjam mutē frī kartupeļus tiesneša Liu lekcijas laikā. Tāpat ēdieni tiek brīvi ienesti bibliotēkā un notiesāti, lasot grāmatas.
Sarunu varētu sākt snacks. Izkodu kultūru, ja tā var izteikties. Open house laikā no skolas saņēmu vairākas lapas ar informāciju un vēstules no skolotāja. Viena no tām bija par t.s. snacks – ka klasē to esot maz, esam laipni aicināti klasi ar tiem apgādāt. Vispār jau bērni uz skolu iet ar uzkodu kārbiņām padusē. Stundu laikā ir uzkodu pauzes, lai tikai nedod dies’ kādu brīdi punči nebūtu tukši. Dažkārt bērni no mājām uzkodas nepaņem, tāpēc arī klasē ir rezerves.
Uzkodas vai “refreshments” tiek nodrošināti arī katrā vieslekcijā un seminārā, uz kuriem esmu bijusi. Arī laikā, kad prezentēju savu darbu, klausītāji pa laikam aizklīda līdz telpas stūrim, lai paņemtu kādu suši vai augli. Tāpat uzkodas bija arī sagādātas skolā, Open house laikā – krekeri, sulas. Ja mēs Latvijā dažkārt smejamies, vai tad ciemos ejam pieēsties, tad te kaut vai maza iebarošana ir kā kults.
Studenti mēdz ēst arī lekcijās, tas mani šokēja. Ir auditorijas, kur ir pie sienām uzraksti, ka ēdienus un dzērienus lūdz neienest, bet vismaz kafija līdzi ir vai katram otrajam (ok, un to es vēl saprotu). Bet bieži tās ir arī sviestmaizes un pat salāti. Atceros, redzēju kādu studentu stumjam mutē frī kartupeļus tiesneša Liu lekcijas laikā. Tāpat ēdieni tiek brīvi ienesti bibliotēkā un notiesāti, lasot grāmatas.
Otras pārdomas par atšķirīgo un kopīgo radās lasot visu Open House laikā no skolas saņemto informāciju. XXI gadsimts, bet atnācu mājās ar tādu kārtīgu papīru kaudzīti. Neliela daļa no tā bija paziņojumi par pasākumiem, piemēram, vecāku komitejas sanākšanu vai “Cultural Heritage Fair”, tomēr lielāko un apjomīgāko daļu veidoja informācija par mācību vielu, mācību plāniem. No šīs informācijas Latvijā 99% būtu pieejami e-klasē. Vai papīra formā to izlasa vairāk nekā elektroniski? Vai arī vienkārši sistēma vēl nav radīta?
Ir platforma skolotāju saziņai ar vecākiem un vecākiem savā starpā, tomēr tā netiek izmantota informēšanai par mācību saturu, kas ir kā garām palaista iespēja. Baumo, ka jau no vidusskolas līmeņa šī papīru apdrukāšana vairs nav aktuāla un tur informācijas apmaiņa jau notiek web platformu līmenī. Pamatskola vēl ir kā bērnudārzs, iesildīšanās?
Ir platforma skolotāju saziņai ar vecākiem un vecākiem savā starpā, tomēr tā netiek izmantota informēšanai par mācību saturu, kas ir kā garām palaista iespēja. Baumo, ka jau no vidusskolas līmeņa šī papīru apdrukāšana vairs nav aktuāla un tur informācijas apmaiņa jau notiek web platformu līmenī. Pamatskola vēl ir kā bērnudārzs, iesildīšanās?
Vienkārši māksla. Mūsu darba vieta. Lai arī blogā cenšos likt tikai konkrētās dienas bildes, šoreiz sanāca viena vecāka. Bet grīda mājās joprojām izskatās šādi....
Un pēdējā piezīme, kas ir vienkārši jautrībai. Ejot uz sporta klubu, satieku galvenokārt pensionārus. Tāds rajons. Nu labi, vēl aizvakar sportoju kopā ar kādu mammu, ko iepazinos skolā, bet tomēr lielais vairums, arī vakaros pēc darba, kad ejam peldēties, ir ļoti pieaugušā vecumā. Tikmēr vakar Twiterī Amherst Town bija ielicis ziņas par sanāksmi, kurā sprieda par to, kā atbildīgi tirgot marihuānu rekreācijas vajadzībām. Ar piebildi, ka interešu sabalansēšana nav pilsētā, kurā puse no iedzīvotājiem ir vecumā zem 21 (!) un katru gadu pilsētā ierodas vēl 5 tūkstoši pirmkursnieku.
Citādi ikdiena mums pa vecam, ja neskaita, ka iepriekšējā naktī bija maza vētra. Pūta pamatīgi, no rīta atnāca paziņojums, ka skolas autobusi varētu kavēt dēļ kritušiem kokiem. Bet mēs neesam aizpūstas, tepat vien!
Citādi ikdiena mums pa vecam, ja neskaita, ka iepriekšējā naktī bija maza vētra. Pūta pamatīgi, no rīta atnāca paziņojums, ka skolas autobusi varētu kavēt dēļ kritušiem kokiem. Bet mēs neesam aizpūstas, tepat vien!
RSS Feed
