Parasti par mūsu ASV ikdienu stāstot, nerunāju par to, kas skar Latviju. Neveidoju viedokļus, necenšos pamācīt. Nedalos sajūtās, kad liekas, ka kaut kas notiek nepareizi. Elpoju dziļi, kad Twiterī lasu, ka ASV ārstiem jākārto eksāmeni, lai atkal praktizētu Latvijā, ka advokātiem jāatskaitās par saviem pieprasījumiem vai informācijas pieprasīšanu vispār. Klusēju par savu saistību ar Latvijas Universitāti, jo vietējās datu bāzēs ievadot “University of Latvia” saņemšu nevis saiti uz LU rakstiem (neviens no LU publicētajiem rakstiem neparādās nevienā no populārākajām datu bāzēm, piem., kā Jstore, heinonline, sciencedirect, nu man vismaz neizdevās atrast), bet gan ziņas par skandāliem ar rektora vēlēšanām.
Kad Brigita man atraksta par kārtējiem plāniem akadēmiskās izcilības uzlabošanā, kas varētu ietvert augstskolu pārsaukšanu (pārkvalificēšanu) un dažu augstskolu apvienošanu, mēs ar tēvu reaģējam vienlaikus un ar vienādiem tekstiem: “Diez vai būs tā, ka saskaitot divus muļķus sanāks viens gudrais” [Snips].
Es saprotu, ka Latvijā ir cita vēsture un kultūra. Es saprotu, ka situācija ir cita, īpaši – finansiālā. Es saprotu, ka latviešu ir tieši tik, cik mūsu ir, un tirgus ir tieši tāds, kāds tas ir. Nepretendējot uz zināšanu, ko darīt, negribu nekonstruktīvi kritizēt (to var katrs). Drīzāk pastāstīt, kā dara citi, un kāpēc mums, ņemot vērā šo pieredzi, jādomā kaut kas cits.
Lai universitāte eksistētu, ir jābūt studentiem, kas tajā vēlas studēt. Lai universitātē vēlētos studēt perspektīvi, gudri studenti, tie labākie, universitātei jāspēj dod kvalitatīvas studijas. Students nepieteiksies studēt, ja viņam apsolīs, ka varbūt kādreiz nākotnē, ja savāksies laba maksa par studijām, mēs uzaicināsim kādu foršu profesoru. Programmai jābūt pievilcīgai labākajiem, ja gribi labākos. (Ja gribi)
Lai pievilinātu labākos… vajag pretižu un/vai naudu. Bez finansēm – nekur. Uz labdarību izglītība nebalstās. ASV labākajām skolām ir vēsture – 100, 200 gadi. Kuru laikā ir absolvējuši daudzi, un šie absolventi, būdami veiksmīgi, ir ziedojuši universitātei, kas tagad ir pietiekami bagāta, lai ar šiem līdzekļiem atkal piesaistītu labākos pasniedzējus un pie tiem būtu gatavi mācīties un maksāt labākie.
Kad Brigita man atraksta par kārtējiem plāniem akadēmiskās izcilības uzlabošanā, kas varētu ietvert augstskolu pārsaukšanu (pārkvalificēšanu) un dažu augstskolu apvienošanu, mēs ar tēvu reaģējam vienlaikus un ar vienādiem tekstiem: “Diez vai būs tā, ka saskaitot divus muļķus sanāks viens gudrais” [Snips].
Es saprotu, ka Latvijā ir cita vēsture un kultūra. Es saprotu, ka situācija ir cita, īpaši – finansiālā. Es saprotu, ka latviešu ir tieši tik, cik mūsu ir, un tirgus ir tieši tāds, kāds tas ir. Nepretendējot uz zināšanu, ko darīt, negribu nekonstruktīvi kritizēt (to var katrs). Drīzāk pastāstīt, kā dara citi, un kāpēc mums, ņemot vērā šo pieredzi, jādomā kaut kas cits.
Lai universitāte eksistētu, ir jābūt studentiem, kas tajā vēlas studēt. Lai universitātē vēlētos studēt perspektīvi, gudri studenti, tie labākie, universitātei jāspēj dod kvalitatīvas studijas. Students nepieteiksies studēt, ja viņam apsolīs, ka varbūt kādreiz nākotnē, ja savāksies laba maksa par studijām, mēs uzaicināsim kādu foršu profesoru. Programmai jābūt pievilcīgai labākajiem, ja gribi labākos. (Ja gribi)
Lai pievilinātu labākos… vajag pretižu un/vai naudu. Bez finansēm – nekur. Uz labdarību izglītība nebalstās. ASV labākajām skolām ir vēsture – 100, 200 gadi. Kuru laikā ir absolvējuši daudzi, un šie absolventi, būdami veiksmīgi, ir ziedojuši universitātei, kas tagad ir pietiekami bagāta, lai ar šiem līdzekļiem atkal piesaistītu labākos pasniedzējus un pie tiem būtu gatavi mācīties un maksāt labākie.
| Ja skola nenotur latiņu, vai arī absolventi dzīvē nespēj sasniegt tik daudz, lai ziedotu savai Alma mater, notiek kā tuvumā esošajai, vienai no piecu koledžu koledžām- Hampshire College. Tā ir dibināta pirms nepilniem 50 gadiem, kā eksperimentāla uz mākslu orientēta koledža, un izskatās, ka eksperiments drīz tiks slēgts. Absolventu ziedojumi ir nepietiekami koledžas fonda izveidei, šobrīd tā ir uz bankrota robežas, ar katru gadu samazinās arī uzņemto studentu skaits. Ja sākotnēji tajā bagātas ģimenes sūtīja savas atvases iegūt kaut kādu izglītību, tad iegūtā izglītība, pirmkārt, nebija tik laba, lai nodrošinātu, ka atvasei ir ko ziedot universitātei, un, otrkārt, ir daudz citu vietu, īpaši tagad, pie online studiju iespējām, kur bagātām ģimenēm izlikties, ka viņu bērns kaut ko mācās. Biju viendien piebraukusi apskatīties, kā Hempshire college izskatās. Laikam nebija īstais dienas vai nedēļas laiks, tā likās pilnīgi izmirusi. Pa lielu teritoriju izmētātas būves. Īsti uz pastaigu neuzrunāja, arī 1960-1970 celtās ēkas nerada to romantiski iekustinošo sajūtu un vēlmi apskatīt, kā tās izskatās no iekšpuses. Ja būtu bijusi vaļā bibliotēka, būtu izgājusi vismaz tajā, bet sagadīšanās pēc pat tā bija slēgta. |  Šī kolāža nāk no wikipedia.com (neatradu autoru, tam dot "image credit). Laba ar to, kā saliktas blakus visu 5 skolu centrālās ēkas. Dažādi laiki, dažāda noskaņa. (Amherst College, Mt.Holyoke, UMass, Hampshire College un Smith College). |
Skatoties, kā LU peras savos pakaišos, kas nekādā veidā neveicina tās statusu, es domāju par to, ko, īpaši sociālo zinību jomās, vispār šādas universitāte var piedāvāt. Iespējas studēt citās universitātēs joprojām var būt dārgas, tomēr arvien vairāk labāko pasaules skolu piedāvā MOOC (massive open online course). Ja makroekonomiku vari apgūt Stenfordā vai cilvēktiesības Harvardā, kāda interese iet uz kursu Latvijas Universitātē?
Varbūt tā ir specializācija, kas mūs izglābs? Kā Ventspils augstskolas Irbene, kas ir magnēts astrofiziķiem? Un jābūt drosmei saprast, ka pārējās nozarēs labākais, ko šī skola var piedāvāt ir MOOC studējošo atbalsts (piemēram, semināru formā – nesitiet, tikai ideja?).
ASV ir vēl tādas Community Colleges. Tautskolas, ja tā var izteikties. Tās ir valsts izglītības iestādes, kuru uzdevums pēc būtības ir nodrošināt tālākizglītību un vispār izglītības pieejamību. Mācības tur notiek (salīdzinoši) visai viduvējā līmenī, toties mācību maksas ir salīdzinoši niecīgas (Obama pat bija ierosinājis vispār tās daļēji atcelt). Apgūtos kursus/kredītpunktus pat ir iespējams ieskaitīt, ja rodas doma turpināt studijas nopietnāk, kādā universitātē vai koledžā.
Nav ne jausmas, kāda ir mūsu universitāšu un augstskolu nākotne. Kura spēj specializēties un piedāvāt ko izcilu – atsevišķu nozaru līmenī, kura paliks kā tautskola vietējiem, jo arī tādas ir būtiskas un nepieciešamas. Tautskolai reitings nav svarīgs, tai ir cits uzdevums (un nepārprotiet, tas ir tikpat būtisks kā izcilā zinātne citās skolās!). Ir tikai jāsaprot, ko mēs paši gribam un ko mēs paši spējam.
Varbūt tā ir specializācija, kas mūs izglābs? Kā Ventspils augstskolas Irbene, kas ir magnēts astrofiziķiem? Un jābūt drosmei saprast, ka pārējās nozarēs labākais, ko šī skola var piedāvāt ir MOOC studējošo atbalsts (piemēram, semināru formā – nesitiet, tikai ideja?).
ASV ir vēl tādas Community Colleges. Tautskolas, ja tā var izteikties. Tās ir valsts izglītības iestādes, kuru uzdevums pēc būtības ir nodrošināt tālākizglītību un vispār izglītības pieejamību. Mācības tur notiek (salīdzinoši) visai viduvējā līmenī, toties mācību maksas ir salīdzinoši niecīgas (Obama pat bija ierosinājis vispār tās daļēji atcelt). Apgūtos kursus/kredītpunktus pat ir iespējams ieskaitīt, ja rodas doma turpināt studijas nopietnāk, kādā universitātē vai koledžā.
Nav ne jausmas, kāda ir mūsu universitāšu un augstskolu nākotne. Kura spēj specializēties un piedāvāt ko izcilu – atsevišķu nozaru līmenī, kura paliks kā tautskola vietējiem, jo arī tādas ir būtiskas un nepieciešamas. Tautskolai reitings nav svarīgs, tai ir cits uzdevums (un nepārprotiet, tas ir tikpat būtisks kā izcilā zinātne citās skolās!). Ir tikai jāsaprot, ko mēs paši gribam un ko mēs paši spējam.
RSS Feed
