Nu ja pilnīgi godīgi, tā nosalšana mazliet jau pašu vaina – tieši tāpat kā studenti, kas vēl skraida apkārt iešļūcenēs, es taču arī uz UMas biju aizskrējusi vienā džemperītī. Bet ārā temperatūras stabiņš, sākoties lietum, noslīdēja pie +11. Manu neapdomību daļēji attaisno izklaidība un satraukums – šī bija jau otrā reize, kad ierados UMass šīs dienas laikā. No rīta biju lieliski pastrādājusi Skolotāju istabā, nu tajā, ar skatu no 26. stāva. Tad aizgāju izdrukāt salaboto disertācijas nodaļu, kā arī Gerdas matemātikas skolotājas atsūtītos materiālus. Liekot visu mapītē vēl kaut kā padomāju – cik neforši to būtu aizmirst, uz, ja kāds atrastu, neko taču nesaprastu – viss latviski. Un tad es to mapīti turpat starp datoru un printeri arī aizmirsu.
No otras puses, šīs joprojām ir mazs pīļu dīķis. Kad ieeju bankā izpildīt kārtējas formalitātes lai tiktu pie kredītkartes, mani sveic vārdā, ID nevajagot, mani taču pazīst. Pajautā, kā klājas meitai. Nedomāju, ka es ar savu salīdzinoši niecīgo stipendiju te būtu milzīgais klients, bet attieksme ir personiski pozitīva. Tādu Latvijā sastopu vairāk biznesa klientu apkalpošanas vidē – LMT, If, bet, protams, ne tikai.
Tā visa ņemšanās tāpēc, ka atverot kontu man izsniedza debetkarti. Lai drošāk varētu iepirkties internetā, kur, protams, notiek lielais vairums sadzīves pirkumu (atskaitot pārtiku), nolēmu pieteikties kredītkartei. Ievērojot faktu, ka mans kredītreitings ASV ir neesošs, mani izvērtēja un parastās kredītkartes izsniegšanu atteica, tomēr banka risinājumu piemeklēja. Šis process gan lēnā garā ilgst jau gandrīz mēnesi, jo katru piedāvājumu un risinājumu bankai ir jāsaskaņo ar to reģistru, kas tur visu personu kredītreitingu datus. Tomēr pēc vakardienas bankas apmeklējuma izskatās, ka arī es varēšu sākt veidot savu kredītvēsturi.
Baumo, iebraucēji studenti sākot ar telefona paņemšanu uz nomaksu – tādā veidā, kārtīgi maksājot nelielos rēķinus, viņi pamazām veido pozitīvu kredītvēsturi, kas vēlāk ļauj vieglāk tikt pie bankas kartēm, kredītiem un visu ar to saistīto.
Bottom line: Grēta var dusmīgi skatīties uz Donaldu, Tīņu influenceri var brēkt “Save the turtles”, bet tas, kas nostrādā, ir ērtība. Arī es vairumā gadījumu pārvietojos ar autobusu. Atskaitot tādas situācijas kā vakar, kad bija jāskrien pakaļ aizmirstajam un tas paņēma 2x vairāk laika nekā aizbraukt ar automašīnu, ikdienā autobusiem ir vairākas priekšrocības: nav jāmaksā par stāvvietu, kamēr brauc, vari lasīt grāmatu vai kaut vai tērzēt ar draugiem, vai tīt ierakstus twitterī un facebook. Autobusi te ir bezmaksas, grafiks – ērts, pieturas pārdomātās vietās. Telefona lietotnē iespējams sekot līdzi tam, kur atrodas gaidītais autobuss, vai tas kavē, cik tas ir pilns. Autobusi, beigubeigās, ir patīkami. Es neesmu sabiedriskā transporta fans, bet nespēju visas šīs ērtības nenovērtēt, tāpēc tos ar prieku lietoju. Ir par ko padomāt?