Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

Open house

17/10/2019

0 Comments

 
Vakar Gerdai skolā bija “Open house”.
​
Tas nozīmēja, kas skolas durvis bija atvērtas skolnieku ģimenēm. Tā bija iespēja ne vien izstaigāt visu skolu, bet arī iepazīties ar visiem skolotājiem, pārmīt dažus vārdus ar tiem. Bērni (pēc cheklist) izrādīja mums savas darba vietas, darba burtnīcas, piederumus, datorus. Pie klases durvīm sagaidīja klases audzinātājs, lai sasveicinātos, iepazītos un aicinātu arī pierakstīties uz “konferenci” – individuālu sarunu. 
Sarakstā bija ne vien iepazīstināšana ar ikdienas darba vietu un kārtību,  bet arī citiem skolotājiem. Man bija iespēja nedaudz papļāpāt ar matemātikas skolotāju, kas atzina, ka Gerda esot gudra meitene, bet neesot bijusi pārāk ieinteresēta iedziļināties, saspringt un pildīt sarežģītākos uzdevumus, ko viņai tika sagatavoti. Lielāka interese viņai esot bijusi piedalīties stundās kopā ar pārējiem. Nospriežam, ka zināma grūtības pakāpe jau ir, jo visi termini ir jāapgūst angliski.

Citādu raksturojumu sniedz angļu valodas kā svešvalodas skolotāja. Viņa katru dienu stundu darbojas ar bērniem, kuru dzimtā valoda nav angļu valoda. Visi kopā lasa, apspriež izlasīto, apgūst jaunus vārdiņus, strādā pie gramatikas. Skolotāja stāsta, ka redz meitas motivāciju, Gerda strādājot ieinteresēti. Iespējams tāpēc, ka redz šo mācību jēgu?
Picture
Picture
Iepazīstos arī ar mūzikas skolotāju, ar kuru Gerda ir draugos. Viņa māca bērniem dažādu mūzikas instrumentu spēli. Paralēli skolā darbojas arī orķestris. Garāmejot bibliotekāre iesaka mājaslapu internetā, kur var skatīties un klausīties dažādas grāmatas, bet PE skolotājai varu pateikt paldies par gymnastics school ieteikumu. Viņa atklāj, ka Gerda stāstījusi, ka Latvijā viņai sporta nodarbības nepatīk, bet šeit gan patīk. Varu arī atklāt iemeslu: ja Latvijā sporta stundas tiešām ir sports, kur bērniem jāpilda ieskaites, jāapgūst dažādi sporta veidi, tad vismaz šajā pamatskolā sporta nodarbības nozīmē aktīvas spēles, skraidīšanu, jandalēšanu. No otras puses, ir ļoti attīstīta pēcstundu pulciņu, tai skaitā sporta pulciņu, apmeklēšana. Komandu sporta veidi, kā arī individuālie tiek piekopti atbilstoši katra spējām un jau pēc skolas dienas beigām.
Open house notiek tikai stundu, no 6-7, kuras laikā skola čum un mudž no cilvēkiem. Satieku un apsveicinos ar jau pazīstamiem vecākiem, iepazīstos arī ar Gerdas labāko draudzeni un viņas mammu. Dažu klasesbiedru mammas pienāk iepazīties un pavēsta, ka bērni mājās par Gerdu stāstījuši – ka viņa pārvākusies no tālienes. Šī vispār ir brīnišķīga iespēja vaigā redzēt ne vien skolotājus, bet arī klasesbiedru vecākus. Patīkami bija, ka process bija organizēts – bija ieplānots tieši kas un kā šīs stundas laikā katrai ģimenei ir jāizdara (izsniegtais ‘checklist’). Es pilnīgi varētu redzēt, kā kaut kas līdzīgs notiek arī “Domdarī”.
​
Sajūta, ar kādu atbraucu mājās no Open house, ir miers. Sajūta, ka Gerdai skolā ir labi. Viņa tur ir iejutusies, mācās, dara, ko var. Draudzējas. Kašķējas. Bet dzīvojas tieši tā, kā jādzīvojas skolas vecuma bērnam.  
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.