Es jau vispār uz krogiem un restorāniem eju visai reti. Ar manu gaļēdāja dabu un to, ka esmu diezgan alerģiska, iestāstīšana oficiantēm, ko es gribu, un galvenais – bez kā to visu, lūdzu, servēt, morāli nogurdina. Un tad vēl nekad nevar zināt, vai tiešām ēdiens būs labs un nebūs nekādu reakciju. Tad jau labāk grilēt vai šmorēt mājās. Bet tam ir izņēmumi. Pirmkārt, tas attiecas uz ēdieniem, ko labprāt gribētu ēst, bet pati nemāku uztaisīt. Kā brisketi Teksasā (tāds ļooooooti ilgi taisāms gaļas paveids, ļoti populārs tajā reģionā). Vai, kā šis – smoked ribeye. Kūpināts steiks.
Steiks ir lielisks, tāpat kā piedevās sagatavotie baklažānu “frī”. Pat vīna glāze. Tur gan arī mazais stāsts..
Cik bieži jūs esat sūtījuši restorānā vai bārā atpakaļ vīnu, kas jums atnests? Teikuši, ka nav labs? Man šī bija laikam 3. reize, ja nekļūdos. Vienmēr jau ir tādas kā šaubas – vai tiešām tā ir veca vīna vaina, arī vienkārši šis ir lētais vīnelis, ko nu gribi? Bet arī šoreiz man bija šaubas un es ļoti laipni oficiantei tās paudu. Pēc neilga laika ieradās saimniece, atvainojās, teica, ka esot pati vīnu pagaršojusi, man tiešām taisnība. Otrajā glāzē atnestais vīns tiešām garšoja daudz labāk.
Tomēr skats ziemā bija mazliet kā tajā anekdotē: ja labi uzvedīsieties, ieliesim baseinā arī ūdeni.
Siltuma vilnis gan ir ļoti īslaicīgs. Pēcpusdienā temperatūra strauji krītas un, baumo, drīz mēs atkal sagaidīšot sniegu, slapdraņķi un vispār: janvāri.