Neatkarības dāvana

Kamēr Latvijā tiek svinēti valsts svētki, mēs te, otrpus okeānam, izbaudām iespējas, ko sniedz piederība brīvai Latvijai: iespējas ceļot, dzīvot un mācīties citur. Cerībā, ka mūsu zināšanas sniegs labumu arī mūsu valstij. Tas, ko katru dienu uzzinām, kā augam un kā attīstām savus prātus, manuprāt, ir lielākā dāvana pašam sev un neatkarīgajai Latvijai. Jo tieši kritiskā domāšana un spēja atrast risinājumus problēmām ir tas, kas mūsu valstij ir tik nepieciešams tās 101. gadadienā.

Es pēc intensīvajām dienām Minesotā vēl mazliet izbaudu lēno režīmu. Ārā ir pelēks novembris, vienīgās krāsas ir oranžās ogas, ko nepazīstu. Tomēr laiks ir patīkams. Termometrs rāda +3, +4 grādus, bet ir ‘mīksts’, gandrīz silti. Dienas vidū izeju garā pastaigā pa apkaimi, izvēdināt galvu.
​
Gerda no skolas mājās nes pārbaudes darbus ar labiem rezultātiem, angļu valodas spelling viņai kļūst arvien labāks, arī citos priekšmetos grūtību nav. Tomēr bērns ilgojas pēc Latvijas. Te viņai ir acīmredzami garlaicīgi. Un pat baseina nav, un nav ziņu, kad tas atkal varētu būt atvērts. Draudzības tā kā mazliet veidojas, bet tās nav spontānas kopābūšanas. Pa laikam kādu atrakciju mēģinu viņai izdomāt, tomēr no otras puses – man ir palicis tikai mēnesis savu darbu un projektu īstenošanai.