Mēs taču beidzot aizbraucām uz to Mt.Monadnok!
Tas ir gandrīz 1000m augsts kalns Ņūhempšīrā, ļoti populārs galamērķis īpaši rudeņos – kad apkārtne sāk krāsoties rudens krāsās. Lai arī apkārt kalnu un pakalnu daudz, šis ir īpašs ar savu akmeņaino virsotnes daļu – koku neesamība ļauj pavērties skatam visapkārt.
Līdz Mt.Monadnok no mājām ir jābrauc apmēram pusotru stundu. Izbraukt sanāk tikai ap pusdienas laiku, jo no rīta Gerdai ir vingrošana, un pēc tam vajag iestiprināties. Beidzot apmeklējam Chipotle - Mexican Grill place, kas bija Gerdas apmeklējamo ēstuvju sarakstā.
Tas ir gandrīz 1000m augsts kalns Ņūhempšīrā, ļoti populārs galamērķis īpaši rudeņos – kad apkārtne sāk krāsoties rudens krāsās. Lai arī apkārt kalnu un pakalnu daudz, šis ir īpašs ar savu akmeņaino virsotnes daļu – koku neesamība ļauj pavērties skatam visapkārt.
Līdz Mt.Monadnok no mājām ir jābrauc apmēram pusotru stundu. Izbraukt sanāk tikai ap pusdienas laiku, jo no rīta Gerdai ir vingrošana, un pēc tam vajag iestiprināties. Beidzot apmeklējam Chipotle - Mexican Grill place, kas bija Gerdas apmeklējamo ēstuvju sarakstā.
Esam nolēmušas braukt sestdien, par spīti vingrošanai, jo lai arī dienu sola vēsu, tomēr saulainu. Svētdien Keens apkaimē (kurai blakus ir Monadnoks) sola lietu. To nu gan mēs negribam.
Gerda par šo hike pārākā sajūsmā nav, čīkst un mēģina sarunāt, lai atstāju viņu pie Neal spēlēties ar kaķiem. Viņa piedāvā līdzi braukt arī savai draudzenei, kas šausmās atsakās – I hate hikes (cik skaļi vārdi!).
Kāpiens augšup nav grūts, bet sākums, pa meža ceļu, bērnam tiešām var nelikties aizraujošs. Tomēr jau otrais posms – akmeņu takas mežos ir jau labāks, bet, kad beidzot nonākam pie lielajiem akmeņiem ārpus meža, Gerda ir zirgā – raušas pa klintīm tā, ka nemaz neliekas, ka aiz muguras ir pusotras stundas kāpiens (ar tekstiem “man sāp kājas” un “cik ilgi vēl?”). Pirmajā vietā, kur paveras lielisks skats, īsti pikniks nesanāk – te tiek kaut kas filmēts un mūs palūdz nelīst kadrā. Aktieri tepat kraujas malā izliekas, ka kāpj smagus kalnu maršrutus. To starpā ir aktieris, kas ļooooti atgādina Semjuelu Lī Džeksonu jaunībā (bet varbūt tomēr viņš, tikai mazliet grimēts?).
Gerda par šo hike pārākā sajūsmā nav, čīkst un mēģina sarunāt, lai atstāju viņu pie Neal spēlēties ar kaķiem. Viņa piedāvā līdzi braukt arī savai draudzenei, kas šausmās atsakās – I hate hikes (cik skaļi vārdi!).
Kāpiens augšup nav grūts, bet sākums, pa meža ceļu, bērnam tiešām var nelikties aizraujošs. Tomēr jau otrais posms – akmeņu takas mežos ir jau labāks, bet, kad beidzot nonākam pie lielajiem akmeņiem ārpus meža, Gerda ir zirgā – raušas pa klintīm tā, ka nemaz neliekas, ka aiz muguras ir pusotras stundas kāpiens (ar tekstiem “man sāp kājas” un “cik ilgi vēl?”). Pirmajā vietā, kur paveras lielisks skats, īsti pikniks nesanāk – te tiek kaut kas filmēts un mūs palūdz nelīst kadrā. Aktieri tepat kraujas malā izliekas, ka kāpj smagus kalnu maršrutus. To starpā ir aktieris, kas ļooooti atgādina Semjuelu Lī Džeksonu jaunībā (bet varbūt tomēr viņš, tikai mazliet grimēts?).
Līdz pašai augšai gan netiekam, jo strauji tuvojas vakars. Ja būtu zinājusi, cik viegli veiksies lejupceļš, varbūt tomēr mēs būtu uzkāpušas līdz virsotnei, tālu jau vairs nebija. Bet lejup gan jānāk pa gaismu – redzējām kādu jauniešu pulciņu, kas nomaldījās skaidrā dienas laikā (un neklausīja 9gadnieci, kas brēca, ka taka ir citur). Jo lejupceļš gāja viegli – sarunās, spēlēs un beigās, pa ceļu – spriņģojot un dejojot.
Mašīnā meita iegrimst iPad, savā nodabā angliski kaut ko runādamās. Viņa laikam jau angliski domā – man šī pārslēgšanās vēl nav notikusi. Vēl piektdien jutu, ka angliski runājot elementārus vārdus aizmirstu un saruna vedas smagi. Ja vēl pa vidu jāpārslēdzas uz lasīšanu un rakstīšanu latviski, laikam tas notiek lēnāk. Nu un Gerdas smadzeņu jaunība jau arī palīdz.
Vakarā esmu apsolījusi mīdiju vakariņas. Kas šoreiz īsti nesanāk. Tā arī nesaprotu, vai pie vainas bija tas, ka taisīju divreiz lielāku porciju kā iepriekšējā reizē, vai arī kāda no tām mīdijām vienkārši bija veca, bet kaut kas mums neizdevās. It kā garšoja normāli, bet dažas izskatījās jocīgi… Aiz škrobes izdzēru vīnu, kas nebija izmantots gatavošanā un devos gulēt. Ilgi gan gulēt nesanāca: vai nu to mīdiju dēļ, vai kāda cita iemesla pēc brīža pie manas gultas stāvēja meita žēlojoties par sliktu dūšu. Pašai gan man nekādas reakcijas nebija, kas mīdijas daļēji attaisno. (Šorīt G viss kārtībā, jau apēdusi mega šķīvi ar pankūkām.)
Vakarā esmu apsolījusi mīdiju vakariņas. Kas šoreiz īsti nesanāk. Tā arī nesaprotu, vai pie vainas bija tas, ka taisīju divreiz lielāku porciju kā iepriekšējā reizē, vai arī kāda no tām mīdijām vienkārši bija veca, bet kaut kas mums neizdevās. It kā garšoja normāli, bet dažas izskatījās jocīgi… Aiz škrobes izdzēru vīnu, kas nebija izmantots gatavošanā un devos gulēt. Ilgi gan gulēt nesanāca: vai nu to mīdiju dēļ, vai kāda cita iemesla pēc brīža pie manas gultas stāvēja meita žēlojoties par sliktu dūšu. Pašai gan man nekādas reakcijas nebija, kas mīdijas daļēji attaisno. (Šorīt G viss kārtībā, jau apēdusi mega šķīvi ar pankūkām.)
Noslēgumam komentārs par nodokļiem. Vakar tētis Facebook komentēja par to, vai kafijas ziedojums tiek aplikts ar nodokļiem. Te nu vietā stāsts par to, kā mani kaitina cenu norādīšana ēdienkartēs un cenrāžos BEZ nodokļiem. Vēl ne vienmēr saprotu, kad tai precei vai pakalpojumam, ko pirkšu, vēl tiks pieskaitīts nodoklis, un kad ne. Ja Dunkin Donuts menu ir uzrakstīts, ka espresso maksās 1.49, tad patiesā cena ir 1.62 (tas bija Ņūhempšīrā, Masačūsetsā atkal citas nodokļa likmes). Pie pārtikas Masačūsetsā parasti papildus nodokli neaprēķina, bet tas attiecas uz produktiem, nevis gatavo pārtiku (lielveikalā nopērkamajiem suši vai salātiņiem, piemēram). Līdzīgi ir ar apģērbiem – dažos štatos par apģērbu ir jāmaksā nodoklis, dažos nav. Līdz ar to, ja veikalā ieraugi krekliņu par 10 usd, i nemaz nevari zināt, kāda būs tā cena, kas būs jāmaksā pie kases. Kā sīkie ar sīknaudu iet pēc limonādes – man nav ne jausmas! (A, nu jā, tur vēl jāpieskaita taras cena, kas arī, protams, uz cenu zīmes netiek atainota).
RSS Feed
