Sēžu un nesaprotu pat ar ko sākt šīs dienas stāstu.
Varbūt ar to, ka Gerda šorīt paziņoja, ka šīs ir “best vacation ever”? Varbūt tas būtu pārspīlējums no viņas puses, bet nu fakts, par ko viņa bija sajūsmā – ir karsti, lai gan ārā ir novembris – ir neapšaubāms.
Mūsu viesnīca ir tāds ūķis ar mazliet smacīgu numuriņu, bet tajā mēs dienas laikā praktiski neuzturējāmies. Dažas reizes ieskrējām apmainīt mantas. Viesnīcā ir 2 baseini un piekļuve okeānam. Mums izsniedz dvieļus un lapiņu, pret kuru var saņemt sauļošanās krēslus liedagā. Dienas pirmā daļa paiet pa baseinu-jūru- baseinu. Pilnīgs relakss. Kad pēcpusdienā izejam pastaigā pa Miami beach centru, lai atrastu kafijas, mani pārņem pilnīga kūrorta pilsētas sajūta. Jā, 2 dienas šādi var un šādi ir labi.
Varbūt ar to, ka Gerda šorīt paziņoja, ka šīs ir “best vacation ever”? Varbūt tas būtu pārspīlējums no viņas puses, bet nu fakts, par ko viņa bija sajūsmā – ir karsti, lai gan ārā ir novembris – ir neapšaubāms.
Mūsu viesnīca ir tāds ūķis ar mazliet smacīgu numuriņu, bet tajā mēs dienas laikā praktiski neuzturējāmies. Dažas reizes ieskrējām apmainīt mantas. Viesnīcā ir 2 baseini un piekļuve okeānam. Mums izsniedz dvieļus un lapiņu, pret kuru var saņemt sauļošanās krēslus liedagā. Dienas pirmā daļa paiet pa baseinu-jūru- baseinu. Pilnīgs relakss. Kad pēcpusdienā izejam pastaigā pa Miami beach centru, lai atrastu kafijas, mani pārņem pilnīga kūrorta pilsētas sajūta. Jā, 2 dienas šādi var un šādi ir labi.
Starbucks te ir uz katra stūra. Sakarīga kafija gan jāpameklē, bet Sagefredo espresso, kad atrodu, ir lieeeeelisks.
Vispār ir lieliski. Ir daudz tādu mazu sīkumu, ko gribas piefiksēt, lai neaizmirstas, bet jau aizmirstas. Tā eglītes zem palmām. Ziemassvētku dziesmas sauļojoties pie baseina. Vīriešu pārīši, kas pastaigājas pa centrālo ielu, stumdami bērnu ratiņus, kas, kā pēc brīža saprotu, ir ratiņi klēpju sunīšiem! (OMG) Bezmaksas ūdens uzpildīšanas vietas iepirkšanās ielas vidū. Bezmaksas saules krēms pie ieejas pludmalē (!) Bezmaksas dzērieni bārā “happy hour” laikā. Jocīgs parks, kur izbūvētas tādas kā trubas pa gaisu un laiku pa laikam atskan tāda skaņa it kā plūstu ūdens. Parks, kurā izstādīti dažādu stilizētu dzīvnieku skulptūras. Un beigu beigās – tās ilgās minūtes sēžot smiltīs pie okeāna, būvējot smilšu pilis vai vienkārši darot neko, kamēr tās būvē Gi.
Man kaut kādā brīdī, sēžot siltumā blakus eglītei, ap kuru Gerda mētā ritentiņus, kļūst vienkārši mierīgi un labi. Un priecājos, ka esam atbraukušas šajās īsajās brīvdienās. Pēcpusdienā vēl pirms saulrieta jau esam atpakaļ viesnīcā, katra paņemam savu ābolierīci, es skatos bildes, sāku rakstīt, G arī kaut ko skatās… abas nostaigājušās, saules nogurušas, priecīgas par pārmaiņu.
 |  |  |  |
Kaut kur rīta vidū pamanu, ka man zvanīts no skolas. Balss pastā dusmīga ziņa, arī dusmīgs e-pasts pienācis. Norāj mani par to, ka neesmu paziņojusi par bērna “absence” skolā. Izrādās, ar ziņu, ko t.s. “e-klasē” esmu nosūtījusi klases audzinātājam nepietiek. Ir jāzvana uz automātisko numuru un jāpaziņo kavējuma iemesli. Tas laikam bija rakstīts tajā 100+ lappušu instrukcijā, kuru līdz galam septembrī neizlasīju. Sajutos sarāta, bet ceru, ka mums tiks piedots. Tas ir Gerdas pirmais skolas kavējums kopš septembra un, manuprāt, iemesls ir vairāk nekā attaisnojošs – meitenēm vajag sauli, D vitamīnu, mazliet atpūtas un mazliet jāredz arī citi štati, ne tikai Masačūsetsa, Ņūhempšīra, Vērmonta un Konetikuta.
Un vispār… laikam šī atkal ir reize, kad bildes runā spilgtāk par vārdiem.
Un vispār… laikam šī atkal ir reize, kad bildes runā spilgtāk par vārdiem.
RSS Feed
