Mazliet mākslas

Pēc mēneša ASV, kur lielāko laika daļu esmu pavadījusi mājās, intensīvi lasot grāmatas un mācoties, pa laikam izejot līdz sporta klubam vai pastaigā, sapratu, ka man vajag pārmaiņas. Bija iestājies pilnīgs home-sickness, vēlme parunāties ar draugiem, satikt cilvēkus. To pamanīja mans draugs un pameta ideju sestdienas izklaidei, kas man iepatikās tik ļoti, ka šo noskaņu nolēmu turpināt arī svētdienā.
​
Lai arī man ļoti patīk izbraukumi un pastaigas dabā, janvāris šogad, lai arī vēss, ir ar ļoti maz sniega, kā rezultātā daba ir visai pelēka. Man patīk fotopastaigas, bet pēdējās nedēļas nogalēs nekādi neizdevās atrast skatus, kas prasītos tikt nofotografēti. Sapratu, ka izklaides būtu jāmeklē iekštelpās.

Smith college

​Esmu jau minējusi, ka savu Fulbraita stipendijas laiku pavadu UMass – University of Massachusetts, Amherst. UMass ir vairāki “kampusi” – gan Bostonā, gan Lowelā, gan Dartmundā, kā arī medskola Vusterā. UMass Amherst savukārt ir daļa no “Five Colleges consotium” – tā ir piecu augstskolu, kas izvietotas ap Amherstu, apvienība. Konsorcijs nozīmē, ka lai arī katrai no skolām ir sava vadība un budžets, studenti un programmas, tās cieši sadarbojas. Bibliotēkas, piemēram, man atvērtas ir visas un varu pasūtīt vai ņemt grāmatas no jebkuras no bibliotēkām. Studenti var apmeklēt mācību kursus citās koledžās. Tiek rīkoti kopīgi pasākumi. Šīs piecas ir Umass Amherst, Amherst College, Smith College, Mt. Holyoke college un Hampshire College.

Par Amherst College un Mt. Holyoke jau mazliet esmu rakstījusi. Šajā nedēļas nogalē apciemoju Smith College. Tā ir nepilnus 150 gadus atpakaļ dibināta meiteņu (!) koledža, kura šobrīd gan uzņem arī puišus studentus, tomēr ir dominējoši meiteņu koledža. Dibināta laikā, kad tā bija vienīgā iespēja meitenēm nodrošināt izglītību, šobrīd joprojām ir pieprasīta un augstu vērtēta (#11 Liberal Arts College’s reitingā ASV) koledža. 

​Uz Smith aizbraucu tāpēc, ka internetā atradu ziņu, ka viņu mākslas muzejā tieši šobrīd esot iekārtota neliela fotogrāfiju izstāde par Lielās depresijas laiku. Vēstures fans neesmu, bet fotogrāfijas apskatīt vienmēr gatava. Ja laiks nav tāds, kad pašai gribas iet fotografēt, labprāt paskatos, ko cauri kameras acij redzējuši citi.

​Jāatzīst, ka pati foto izstāde bija diezgan pašvaka – slavenākais Dorotejas Langas darbs te bija, vēl dažas fotogrāfijas, bet kopā ne vairāk kā 20 fotogrāfijas. Tomēr man par patīkamu pārsteigumu izrādījās, ka mazā mākslas muzeja trijos stāvos var atrast vēl šo to interesantu. Gan lietišķo mākslu no Kongo, gan dažādas skulptūras no dažādām pasaules valstīm un dažādiem laikiem (interesanti redzēt, ka japāņi un meksikāņi mālu lipinājuši krietni neveikli vēl ilgi pēc tam, kad grieķi jau taisīja elegantas vāzes), un pat dažus Pikaso, Monē, Pissaro darbus. Smith College tomēr ir bagāta privātā augstskola, kas var atļauties kolekcijās turēt arī pa slavenību darbam. 

​Daudz izstādīti bija amerikāņu mākslinieki no dažādiem laika posmiem. Viens no darbiem, kas man nebūt nepatika, tomēr atstāja tik dziļu iespaidu, ka nespēju to izmest no galvas līdz pat vakaram. Tepat Ashfield savulaik dzīvojošais Edvīns Elmers gleznu veidojis pārzīmējot vairākas fotogrāfijas (saliekot kopā to, kas dzīvē nekad kopā nav bijis), kur gleznas centrā ir viņa paša tajā brīdī jau mirusī meita. Glezna ir kā sēru vēsts, slavenākais viņa darbs. Tāds, ka mazliet zosāda uzmetas.

Patīkami bija, ka ieeja Smith College Museum of Art man kā “Faculty member” bija bez maksas. Varu nākt un zosādu sev sagādāt vai Monē gaismās vērties kaut katru otro dienu.

Šis nav muzeja eksponāts. Bet ļoti labi simbolizē šīgada ziemu Jaunanglijā. (nofotografēts Northampton ielās)

Amherst College

​Pieredze Smith College mani tā iedvesmoja, ka nākamajā rītā nolēmu, ka gribu redzēt, ko piedāvā Amherst College mākslas muzejs (Mead Art Museum). Pa ceļam izmetu līkumu cauri koledžas teritorijai. Spirgta ziemas diena, gaiss liekas gards. Skats uz kalniem un Kādā nostūrī sēdošais Roberts Frosts, kuram studenti aplikuši ap kaklu lampiņu krelles. 

Mead izrādās krietni mazāks par Smith College mākslas muzeju. Tajā nav arī slavenu un visiem pazīstamu mākslinieku darbu, tomēr ekspozīcija ir interesanta. Jāatzīmē, ka muzejs tikko ir saņēmis anonīmu dāvinājumu – 170 mākslas darbus, kas tikšot izstādīti un prezentēti 11. februārī. Varēs atnākt un salīdzināt.

Pirmo gleznu mēs nosaucām: "Dinner served". Vidējais nav eksponāts, bet norāde pie WC. Un trešā - īpaši Gundai!

​Neskatoties uz to, ka darbu ir mazāk, bija vairākas interesantas ekspozīcijas. Litogrāfijas un dažādas spiedes darbi (Gundai patiktu). Man patika sadaļa, kas veltīta ēšanas kultūrai un ēdienam. Saliekot kopā dažādus darbus no dažādiem laikam posmiem un dažādām pasaules malām – fotogrāfijas, gleznas, audiodarbus, ir panākts spēcīgs efekts. Kā mēs ēdam. Kopumā tiešām izklaidējoši.

Hampshire College

​Pēc tam, kad ir apskatīta Mead ekspozīcija, es jau esmu iedegusies azartā. Tagad gribu redzēt citu konsorcija koledžu muzejus! Vistuvāk atrodas Hampshire college. Ieguglēju – jā, esot viņiem Art Gallery. Jābrauc!

​Pa ceļam gan spriežam (smejamies), ka ņemot vērā HC finansiālo stāvokli (tā ir tuvu bankrotam, šogad mācības ir uzsākuši tikai 13 (!) studenti), galerija būs pašvaka. Lai arī tā ir mākslas koledža, proti, absolventu vidū ir pat viens otrs zināms un slavens mākslinieks (te daži https://www.masslive.com/entertainment/2016/09/15_celebrities_that_attended_hampshire_college.html man tie vārdi gan neko neizsaka, atpazīstu tikai J.Krakaueru, kas uzrakstījis slaveno grāmatu par Everestu), ir pilnīgi skaidrs, ka koledža nav spējīga iepirkt jaunus darbus. Smejamies, ka galerijā varētu būt arī pa tukšai vietai, kur kāds darbs pārdots, lai izmaksātu pasniedzējiem algas (13  pirmkursnieki! Katrs savā programmā, iespējams! Kas viņus māca? Vai arī viņi ņem kursus Amherst College, maksājot 3x lielāko mācību maksu Hampshire, jo, ievērojot milzīgo konkursu, AC viņi nekad nespētu iestāties?).

​Iebraucot Hampshire College teritorijā, pārņem tāda kā vientulīga sajūta. Redzam pa kādam studentam kaut kur, bez dažus. Pat visus 13 nez vai ieraudzījām. Tukšās telpās svilpo vējš. Apklīduši ap bibliotēku, atrodam arī galeriju – tā izvietota bibliotēkas pagrabstāvā. Izrādās, mūsu minējums par tukšajām vietām nav tālu no patiesības – galerijas sienas ir pilnīgi tukšas. 

Izsmējušies par tukšumu visapkārt, izmetam loku pa campus. Kopmītņu ciematiņš. Sludinājumi autobusa pieturā. Skats uz kalniem visapkārt. Pamestības sajūta, lai arī ir skaidrs, ka savulaik te ir bijis labi, skaisti. Bet šobrīd tukšuma vidū skumji stāv norāde uz “Admission office”. Tā aiziet kādreizējā godība?

Nespēju neielikt šo bildi. Kad šo sludinājumu pamanījām autobusa pieturā, jau bijām aizsmējušies par visu. Sākot ar to, ka domājām, vai pajautāt, kur atrodas galerija (tobrīd) vienīgajai koledžas studentei, ko satikām pie bibliotēkas, par to, ka gleznas ir pārdotas profesoru algu izmaksai, par to, cik plašas ir noparkošanās iespējas koledžā.. tas līmenis, kas jau pirksta parādīšana liekas smieklīga. Un tad šis sludinājums. Kā jums liekas, vai iekš "lunch" dod bekonu?