Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

Mazliet Bostonas

30/12/2019

0 Comments

 
Tā kā mans Hārvarda apstaigāšanas plāniņš šobrīd ir visai apdraudēts dēļ lietus (ne, te nav biznesa tirgot lietussargus uz katra stūra), sēžu gaumīgā kafejnīcā, dzeru stipru kafiju (Americano ar two extra shots of espresso) un izbaudu vienatni. Un to, kā ir būt atpakaļ ASV.

Šodien pēcpusdienā došos tālāk uz Amherst, bet pirmās 24h pavadīju Bostonā.
​
Kā kārtīgs students, protams, pamēģināju atkost sabiedriskā transporta sistēmu (izdevās daļēji, bet kaut kā līdz Harvard Square tiku), t.sk. atklāju, ka no Logana uz centru (South Station) kursē bezmaksas autobuss (so called Silver Line). Jutos pārāk izmurcīta normālai ekskursijai, bet saulaino pēcpusdienu mazliet izbaudīju. Galvenā mana atziņa: Bostona ir ļoti ok! Patīkama. Ir ko redzēt. Ir ko darīt. Harvarda apkaime savukārt atgādina mazpilsētu/ college town, ar visam lielpilsētas (Bostonas) iespējām blakus. 
Vakariņoju kādā bārā, kas piedāvā tipisku amerikāņu virtuvi (japāņus, korejiešus, indiešus un ebreju virtuvi atmetu, pēc tam, kad izpētu ēdienkartes. Pārāk daudz veģetāriešu iespēju, pārāk maz tīras gaļas/ zivju. Bet iespēju bagātība 15min gājiena ap mājām rādiusā ir iespaidīga). Pēc mirkļa šaubu paņemu vīna glāzi. Mazo. Ar bārmeni apspriežamies, ka abām jet lag. Katrai savā virzienā. Viņa tikko no Kalifornijas. Kad meklēju naudu dzeramnaudai, atceros Annas komentāru Mākonī, kad saspringti rēķināju, vai atstājam pietiekami. Viņa atzīmēja, ka var redzēt, ka es tikko no ASV. Te ierasta prakse atstāt vismaz 15% -20% rēķina summas, dažkārt pat tur, kur īsti extra pakalpojumu neredzi (piem., pasūtot kafiju līdzņemšanai). Smejos, ka drīz veikalā pie kases būs jādod “tip”.
​
Bārā kā par brīnumu nejūt zāles smaržu, jo vispār to jūt gandrīz visur. Masačūsetsā marihuāna ir legāla, to nevar nepamanīt. Reģionā ar Hārvardu, MIT, Tufts un citām slavenām mācību iestādēm. Bet varbūt tam nav nekāda sakara. Jebkurā gadījumā jūtu to pat sēžot rīta agrumā kafejnīcā. 
​Mana naktsmītne ir AirBnb atrasta istabiņa apmēram jūdzi no Harvard Square. Tāds studentu ūķis, bet labā rajonā. Ekstra bonuss: nākot no vakariņām, varu izbaudīt, kā kaimiņi sacenšas māju rotājumos. Ar lampiņām ir izrotāts pat baznīcas altāris. Un beidzot man ir iespēja sabildet visus tos piepūšamos brīnumus, ar kuriem aizkrauti zālieni māju priekšā. (Izbaudiet, bet nepārņemiet!)
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.