Vakar bija brīvdiena: MLK day. Visa ASV atzīmē slaveno vārdu “I have a dream” autora Mārtina Lutera Kinga dzimšanas dienu.
Atzīmē vai izbauda brīvdienu, tas jau cits jautājums. Sporta klubs ir pārpildīts. Ironiski: neredzu nevienu melnu seju. Ja ASV afro-amercians ir ap 12-14% no kopējā iedzīvotāju skaita (google rezultāti atšķiras), tad Masačūsetsā tie ir nepilni 7%. Un šis rajons pats par sev ir visai “balts”, lai arī "raibi balts".
Par MLK domājot: vai ziniet, ka Roza Parks, tā melnā sieviete, kas tika apcietināta 1955. gadā, jo autobusā nepārsēdās uz vietām, kas paredzētas melnajiem, patiesībā nebija pirmā, kas šādi protestēja? Bet lielā atšķirība starp iepriekšējiem protestētājiem un Rozu bija tas, ka viņa bija inteliģenta, patīkama, labi ieredzēta gan melno, gan arī balto kopienā šajā Alabamas pilsētiņā. Tieši tas, ka cilvēki spēja identificēties ar viņu, personīgi zināja to, ka viņa ir “labā”, ļāva piecelties no klubkrēsliem vai vismaz pasīvi atbalstīt (tie, kas boikotēja autobusus un gāja uz darbu ar kājām, tiešām piecēlās no klubkrēsliem). Personības valdzinājumu nedrīkst novērtēt par zemu.
Atzīmē vai izbauda brīvdienu, tas jau cits jautājums. Sporta klubs ir pārpildīts. Ironiski: neredzu nevienu melnu seju. Ja ASV afro-amercians ir ap 12-14% no kopējā iedzīvotāju skaita (google rezultāti atšķiras), tad Masačūsetsā tie ir nepilni 7%. Un šis rajons pats par sev ir visai “balts”, lai arī "raibi balts".
Par MLK domājot: vai ziniet, ka Roza Parks, tā melnā sieviete, kas tika apcietināta 1955. gadā, jo autobusā nepārsēdās uz vietām, kas paredzētas melnajiem, patiesībā nebija pirmā, kas šādi protestēja? Bet lielā atšķirība starp iepriekšējiem protestētājiem un Rozu bija tas, ka viņa bija inteliģenta, patīkama, labi ieredzēta gan melno, gan arī balto kopienā šajā Alabamas pilsētiņā. Tieši tas, ka cilvēki spēja identificēties ar viņu, personīgi zināja to, ka viņa ir “labā”, ļāva piecelties no klubkrēsliem vai vismaz pasīvi atbalstīt (tie, kas boikotēja autobusus un gāja uz darbu ar kājām, tiešām piecēlās no klubkrēsliem). Personības valdzinājumu nedrīkst novērtēt par zemu.
| Brīvdienu izmantoju, lai dotos mazā izbraukumā: kaimiņu pilsētiņā izmēģinātu nepāliešu ēstuvi (kurā dominēja Indijas virtuve, un, jāatzīst, indiešu ēdieni bija garšīgāki par nepāliešu), un mēģinātu atrast visai slavenu ūdenskritumu. Ūdenskritums rokā tik viegli nedevās. Sanāca izbraukāt vai krustu šķērsu veselu rajonu (kurā nedarbojās internets, kas meklējumus krietni sarežģīja) un kad to atradu, bija jau gandrīz tumšs. Fotografēšana jāatliek uz citu reizi. Tās ziemas dienas ir īsas arī te! Un, ja tā padomā, kad sniegs sāks kust, ūdenskritums būs vēl fotogēniskāks. |  |
Bija pašai par sevi jāsmaida – cik ļoti mēs esam pieraduši pie tehnoloģijām, paļaujamies, ka jebko varēs atrast ceļojuma laikā, kārtīgi nesagatavojoties. Pie ērtībām pierod. Tāpat kā pierod pie Amazon Prime busiņiem, kas katru dienu izriņķo pa rajonu. Ikdienas niekus: dušas želeju, lēcu šķidrumu, šampūnu – kurš gan tos vairs pērk veikalos? Pasūti un nākamajā rītā iepirkumi būs pie durvju sliekšņa. Nekāda iešana/ braukšana uz pasta nodaļu ar lapiņu, lai stāvētu rindā.
Uz veikalu var braukt tikai pēc steikiem, jo Amazon “draudzējas” ar Wholefoods, kur steiku pirkšana nozīmētu ātru bankrotu. Tikmēr mūsu vietējais “Rimi” jau kuro dienu tirgo porterhouse steikus par 6usd/ mārciņā. Miesniekam var palūgt sagriezt vēlamo biezumu. Vakar mans steiks bija tā, uz kilogramu, apmēram 3cm biezumā. Ko tādu Latvijā es baudījusi nebiju!
(Feinšmekeriem, kuriem vēl nav, iesaku grila termometrus, ko var iedurt gaļā tās cepšanas laikā, un sekot līdzi temperatūrai. Atkarībā no iekārtas “gudrības” un cenas, ir jāstāv blakus grilam un jāskatās displejā, kas vada galā, jāskatās displejā, kas savienots ar bluetooth ar iekārtiņu kabatā, vai jāskatās sava viedtālruņa aplikācijā. Bet izmantojot jebkuru no šiem risinājumiem vairs nav jāpaļaujas uz pieredzi un minūtēm, kas tiek pielāgotas āra temperatūrai un steika biezumam, bet var paļauties uz konkrētiem, izmērāmiem grādiem.)
Uz veikalu var braukt tikai pēc steikiem, jo Amazon “draudzējas” ar Wholefoods, kur steiku pirkšana nozīmētu ātru bankrotu. Tikmēr mūsu vietējais “Rimi” jau kuro dienu tirgo porterhouse steikus par 6usd/ mārciņā. Miesniekam var palūgt sagriezt vēlamo biezumu. Vakar mans steiks bija tā, uz kilogramu, apmēram 3cm biezumā. Ko tādu Latvijā es baudījusi nebiju!
(Feinšmekeriem, kuriem vēl nav, iesaku grila termometrus, ko var iedurt gaļā tās cepšanas laikā, un sekot līdzi temperatūrai. Atkarībā no iekārtas “gudrības” un cenas, ir jāstāv blakus grilam un jāskatās displejā, kas vada galā, jāskatās displejā, kas savienots ar bluetooth ar iekārtiņu kabatā, vai jāskatās sava viedtālruņa aplikācijā. Bet izmantojot jebkuru no šiem risinājumiem vairs nav jāpaļaujas uz pieredzi un minūtēm, kas tiek pielāgotas āra temperatūrai un steika biezumam, bet var paļauties uz konkrētiem, izmērāmiem grādiem.)
Trīs dienas uz manas ielas.
Un daži tītari pie Quabin rezervāta. Pateicības diena garām, viņi laimīgi un droši var bubināt, neviens neēdīs.
RSS Feed
