Vakar izpelnījos “labākās mammas” titulu, jo mēs nekur nebraucām. (Ieraugot, ka pētu grāmatu "50 Hikes in MAssachusetts, Gi sāka vaimanāt pa visu "Barnes & Nobles": "Noooo, I did not sigh up for this!")
Nebija nekādu ekskursiju vai pastaigu, bija tikai mammas taisītas pankūkas (No gatavā maisījuma, atzīšos, bet toties esot bijušas ļoti garšīgas; vispār es biezās pankūkas nekad nebiju cepusi, bet pie otrās porcijas sanāca pat visai glītas.), filmas, spēles un spēlītes, un neliels šopings. Jo pārtiku jau tāpat vajadzēja (steiki par 3.99/lbs manā ledusskapī.. nē, Vest mani vairs klientu lokā neredzēs, šie ir tik ļoti labāki!), un ja reiz izbraukts no mājas, var jau arī līdz veikalam pēc sporta tērpa aizbraukt (lai nav vienīgais ik pārdienas pēc treniņa jāmazgā).
Blakus apģērbu veikalam ir “Arts & Crafts” lielveikals. Mūsu “hobby stores” palielināts reiz 10. Visādi nieki un lieliskas lietas zīmēšanai, gleznošanai, veidošanai, pīšanai, grebšanai, šūšanai, pērļošanai - es pat nosaukt visu nespēju. Mēs tikām pie čupas gleznu pamatņu, otām, krāsām un vakarā jau bija tapušas 4 gleznas. Tādā veikalā un ar tādu piedāvājumu pat man sāka likties, ka batikošana vai stikla apgleznošana ir forši.
Nebija nekādu ekskursiju vai pastaigu, bija tikai mammas taisītas pankūkas (No gatavā maisījuma, atzīšos, bet toties esot bijušas ļoti garšīgas; vispār es biezās pankūkas nekad nebiju cepusi, bet pie otrās porcijas sanāca pat visai glītas.), filmas, spēles un spēlītes, un neliels šopings. Jo pārtiku jau tāpat vajadzēja (steiki par 3.99/lbs manā ledusskapī.. nē, Vest mani vairs klientu lokā neredzēs, šie ir tik ļoti labāki!), un ja reiz izbraukts no mājas, var jau arī līdz veikalam pēc sporta tērpa aizbraukt (lai nav vienīgais ik pārdienas pēc treniņa jāmazgā).
Blakus apģērbu veikalam ir “Arts & Crafts” lielveikals. Mūsu “hobby stores” palielināts reiz 10. Visādi nieki un lieliskas lietas zīmēšanai, gleznošanai, veidošanai, pīšanai, grebšanai, šūšanai, pērļošanai - es pat nosaukt visu nespēju. Mēs tikām pie čupas gleznu pamatņu, otām, krāsām un vakarā jau bija tapušas 4 gleznas. Tādā veikalā un ar tādu piedāvājumu pat man sāka likties, ka batikošana vai stikla apgleznošana ir forši.
Pēc baseina iznākam uz ielas un ir pilnīgi tumšs. Pulkstenis vēl nav pat 7 vakarā. Un kaut kad drīz vēl grozīs to stundu atpakaļ. Gerda atzīmē, ka diena ātri paskrējusi, un tieši tāda tā sajūta arī ir. Vakarā meita pukst, ka negribot uz skolu rīt. Brīvdienas viņai patīk. Bet man jau nemiers – ir pirmdiena, jāsāk kaut kas darīt! Teorētiski jau varētu šūpot kājas un skatīties seriālus, bet praktiski ir jāraksta latviski, jāraksta angliski, jāpalasa vēl.. un jāizmanto šis laiks pilnvērtīgi.
(Tā, gandrīz netēmā – joprojām uznāk tā sajūta, ka nespēju noticēt, ka esam te. Nereāli. Bet man šī nereālā it kā realitāte patīk. Tāpat kā man patīk no rītiem rakstīt. Pat tad, kad īsti nezinu, ko rakstīt. Nepamodusies, nekas taaaads nav noticis. Bet vispār tas esot veselīgi - atskatīties uz dienu un atcerēties, kas tajā foršs noticis. Jo ne tik foršo mēs nepierakstām un aizmirstam. Lai aiziet!)
(Tā, gandrīz netēmā – joprojām uznāk tā sajūta, ka nespēju noticēt, ka esam te. Nereāli. Bet man šī nereālā it kā realitāte patīk. Tāpat kā man patīk no rītiem rakstīt. Pat tad, kad īsti nezinu, ko rakstīt. Nepamodusies, nekas taaaads nav noticis. Bet vispār tas esot veselīgi - atskatīties uz dienu un atcerēties, kas tajā foršs noticis. Jo ne tik foršo mēs nepierakstām un aizmirstam. Lai aiziet!)
Plunkšķis
RSS Feed
