Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

Kompromisu meklējumos

9/9/2019

0 Comments

 
Svētdienas izklaide šoreiz ir kompromiss: gan skaisti skati ar mazu pastaigu, kas interesē man, gan izklaides, kas vairāk pie sirds Gerdai.
​
Dodamies ziemeļrietumu virzienā, kur mazliet vairāk kā pusstundas brauciena attālumā ir pilsētiņa Shelburne Falls ar savu slaveno ziedu tiltu – Bridge of Flowers (https://www.bridgeofflowersmass.org/). Tas ir gājēju tiltiņš pāri nelielajai Dīrfildas upei, kas ir vairāk puķudobe nevis tiltiņš. Pastaiga cauri ziediem. Tiltiņš te stāv jau 90 gadus, kopš 1929. gada, kad tādu uzbūvēt ierosināja vietējais sieviešu klubs. Laikā no pavasara līdz rudenim tajā var aplūkot simtiem dažādus ziedus. Pat Gerda atzīst, ka ir skaisti! Pašā pilsētiņā ir dažādi mākslinieku veikaliņi, esot it kā stikla pūtēju darbnīcas arī, bet mēs ieklīstam dažās galerijās, apskatām flīzes, gleznas, laternas un citus smukumus, kā arī izrunājamies ar kādu mākslinieci, kas batiko gan apģērbus, gan papīru, no batikotā papīra taisot piezīmju grāmatiņas. Tās ir skaistas! 
​Shelburne Falls atrodas arī tramvaja muzejs, kur varot izbraukt ar seno tramvaju. Līdz muzejam aizbraucam, bet izbraukums ar tramvaju mūs neuzrunā – Rīgas antīkais tramvajs ir daudz foršāks un brauciens daudz interesantāks, Šelburnā piedāvā nobraukt tikai apmēram 300m pāri pļavai. Daaaah,
​Nākamais mūsu pieturas punkts ir 15 jūdžu attālumā (jau uz māju pusi) esošā Yankee Candles (https://www.yankeecandle.com/). Tas ir kā veikals, bet principā - vesela pasaule. Vispār Yankee Candles sākotnēji ir vienkārši dažādu krāsu aromātiskās sveces, bet ap tām ir uztaisīta vesela industrija. Neskaitot visāda veida, izmēru, formu, smaržu sveces, te ir gan “mūžīgo ziemassvētku” telpas, kur visu gadu var nopirkt Ziemassvētku rotājumus un atribūtus, te ir arī vairākas darbnīcas, kur var gan izliet rokas formu vaskā, gan nokrāsot sveces, gan burciņā sabērt dažādu krāsu vaskus, kas tiek sakausēti kā svece. Vecāki, spējiet tikai uzmanīt maciņus, jo bērniem te acis mirdz! 
​Labi, ka Gerda vēl īsti nepamana “dāvanu” sektoru, kur ir dāvanas dažādu vecumu bērniem, saldumu letes (sakrauj savas konfektes) un līdzīgas jautrības. Staigājam gar dažādu krāsu un smaržu svecēm, visas ostam un spriežam, kuras smaržas uzrunājošas, bet kuras – briesmīgas. Vienbalsīgi izbrāķētas tiek tās, kas smaržo pēc tualetes atsvaidzinātājiem, domas mums dalās attiecībā uz svecēm, kas smaržo pēc dažādiem ēdieniem. 
​Tikmēr dažādu ēdienu sasmaržošanās liek sakurkstēties vēderiem un nospriežam, ka pirmo izlūk-apmeklējumu Yankee Candles pasaulē varētu noslēgt. Šis īsais ieskats jau vien gluži nemanot ir bijis vismaz pusotras stundas garumā. Kurkstošie vēderi liek aizmirst arī par blakus esošo antīko auto muzeju – tas lai paliek nākamajai reizei. Uz šo veikalu taču būšot jāatbrauc atkal.
​Vakarā Gerdai nāk ārā kārtējie pieaugušie teksti. Mazgājot zobus viņa vienā brīdī man jautā – ko Tu darītu un kas būtu citādi, ja manis te nebūtu? Iepriekšējo sarunu kontekstā saprotu, par ko jautājums, un godīgi pasaku, ka brīvdienas vairāk izmantotu garākām pastaigām pa dabas takām. Tāpat brīvdienās arī lasītu, kas nekādi neizdevās šajā nedēļas nogalē – kad vakar vakarā mēģināju palasīt noskatīto grāmatu, konstatēju, ka vienu teikumu lasu pa trim reizēm un nesaprotu, kas tur rakstīts. Gerda dziļdomīgi paklusē un tad saka – jā, mums kaut kas šajā sakarā ir jāizdomā. Sasodīts, man taču ir jau tik liela un gudra meita!
Picture
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.