Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

Kad nejauši sanāk lieliska sestdiena

1/9/2019

0 Comments

 
Atzīšos, ka ir brīži, kad brīvdienas ASV mani mazliet baida. Precīzāk, tas brīdis pēc brokastīm un rīta YouTube devas, kad meita atnāk un sāk garlaikoties, bet noraida visus manus piedāvājumus tam, ko mēs varētu kopā padarīt. 30 gadu vecuma starpība nozīmē, ka mums patīk diezgan dažādas lietas un atrast kompromisu ne vienmēr izdodas. Šeit nav arī draudzeņu, pie kurām aizskriet paspēlēties (Lai gan pirms dažām dienām es metu pie malas kaunu un Facebook aizsūtīju ielūgumu un vēstuli blakus dzīvojošās meitenes mammai, kas atbildēja, ka ideja par playdates ir laba, tikai ne šajā nedēļas nogalē. Cerams, tā nebija pieklājības atbilde.)
​
Tomēr šodien mums ir radusies ideja. Apmeklēt apmēram 100km attālumā esošo Zooloģisko dārzu – Southwick’s zoo (https://southwickszoo.com/). Esam aizņēmušās auto un stūrējam turp pa Amerikas ceļiem, komentējot visu, kas atšķiras no ceļiem Latvijā – apzīmējumu un zīmju krāsas, formas, veidus. Dzeltenas līnijas uz ceļa. Kvadrātainas baltas norādes par atļauto ātrumu, dzeltenas norādes, zaļi ielu nosaukumi. Tikai brīdī, kad uz I-90 trāpām sestdienas sastrēgumā, sāku gandrīz  zoo ideju nožēlot – pavadīt laiku iesprostotām uz lielceļa nav forši. Un, jā, protams. Latvijā sastrēgumu nav.
​Tomēr brauciens izrādās tā vērts – lai arī pie Zoo ir milzīgs stāvlaukums, pilns automašīnām, šajā privātajā zooloģiskajā dārzā ne vien nejūt drūzmu, bet ir pat ļoti forši. Zvēru ir pietiekoši daudz un dažādi, liels uzsvars uz dažādiem monkeys, kas ļoti patīk bērniem. Bet ir arī citi zvēri, tostarp gan kamieļi, gan žirafes, gan lauvas, gan degunradži, un pat aligators. Ir "petting" vieta - kur var barot un paglaudīt kaziņas. Esam paņēmušas biļeti, kuras cenā ietilpst gan izbraucieni ar karuseļiem (tāds pavisam bērnu variants, tomēr Gerda mani dažos ievelk un tie ir jauki!), gan izbrauciens ar vilcienu, gan gaisa safari, gan labirinta apmeklējums.
​Vilciens izved pa briežu dārzu, kur kājāmgājējiem ieeja liegta. Gaisa safari (Skyfari) ir iespēja tādos kā slēpošanas pacēlāju krēsliņos izbraukt līkumu pāri visam zoodārzam, lai apskatītu lielu daļu dzīvnieku no augšas. Šī ir lieliska izklaide. Aizraujošs ir pat labirints – tam ne vien jāiziet cauri, bet arī jāatrod četri labirintā paslēpti dzīvnieki – kontrolpunkti. Gerda kaut kā ātri saprot, ka tas ir uz laiku un labirintam cauri riktīgi jož, pa ceļam uzklausot manu padomu – griez pa kreisi, pa kreisi tikai! Beigās izrādās, ka mums ir labākais dienas rezultāts labirinta iziešanā! Vēl īsi pirms aizbraukšanas noejam gar ekrāniem un mūsu Team G rezultāts joprojām ir pirmajā vietā.
Atceļš uz mājām vedas vieglāk – sastrēgumi ir mitējušies un arī zoo apmeklējums sniedzis superīgas emocijas. Auto pilnā skaļumā skan Gi Spotify playliste un viņa dzied un jandalē visu ceļu.

Kad atgriežamies, māja pilna jauniešu – ir atbraucis ciemos mūsu namatēva dēls, ar draugu un vēl vietējais draugs ciemojas. Vakarā plānots BBQ, visi pošas uz veikalu un Gi mani kārtīgi pārsteidz, paziņojot, ka brauks ar puišiem. Šie sasmej un paņem ar’ to sīko līdzi savā auto. Visu atlikušo vakaru Gi no puišiem nav atraujama, īpaši no filipīniešu izcelsmes amerikāņa, fotogrāfa un operatora, ar kuru vakara noslēgumā meita pat sāk veidot kopīgus TikTok video, pārējiem vien izbrīnā nogrozot galvas, kā tie divi jandalē. Labi, ka uz vakaru puišiem ir savi plāni un uz gulētiešanas laiku viņi pazūd. Mana mazā princese, dienas iespaidu nogurdināta nolūzt dažu minūšu laikā.
​
Tā pilnīgi nejauši un negaidīti kā dāvana mums atnāca piedzīvojumu un patīkamu pārsteigumu pilna sestdiena. Superīgi!
​ps. Naktī, kad nemiers un domas neļāva gulēt, kādu stundu bezcerīgi nogrozījusies palagos nolēmu iet ārā pastaigāt. Jā, šajā pašā valstī ir Teksasa, kur šajā pašā dienā viens trakais nošāvis laikam 5 un ievainojis vēl 21 cilvēku. Bet es laikā no pusčetriem līdz puspieciem dieva mierā nostaigāju pa kluso rajonu, kur visi dus tik mierīgi kā tumšā naktī Latvijas laukos. Un pēc pastaigas pielīdu paklausīties bērna mierīgo elpu un aizmigu.
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.