Ēšana ir svarīga. Bez tās mēs nefunkcionējam. Dažkārt ir svarīgi paēst garšīgi. Parasti svarīgi ir paēst labi un sātīgi. Un tad vēl jautājums, kur, kā un par cik.
Iepriekšējā nedēļas nogalē man piemetās traka kāre pēc Brigitas dārzeņu sautējuma. Vai dārzeņu sautējuma vispār. 4 mēneši steiku ēšanas bija izdarījuši savu: steikus (nedz porterhouse, nedz ribeye, nedz tenderloin, pat ne filet minion, arī ne flankus vai broilus) negribējās. Izmēģinot dažādu veidu ilgcepamos gabalus, sākumā tie ļoti garšoja, bet tad tie apnika vēl ātrāk nekā steiki. Un šajā brīdī starp vistiņām un tītariem sagribējās dārzeņus. Jau gatavojot pirmo dārzeņu sautējuma porciju (kopumā es tos nedēļas laikā sagatavoju 3 reizes, katru reizi sanāca mazliet citādāk, gan dēļ dažādā dārzeņu sastāva, gan garšvielām), es sapratu, kāpēc veģetārie ēdieni restorānos maksā tikpat dārgi kā gaļas ēdieni (ok, atskaitot īpaši smalkus steikus). |
Kad gatavoju sautējumus, virtuvē pie plīts un dēlīša pavadīju stundu. Griezu, pamazām liku pannā, pa laikam apmaisīju. Nekādas grāmatas vai blogi pa to laiku, aizmirstiet.
Ja padomā, cik šis darbs izmaksā restorānā, jābrīnās, ka cena veģetārajiem ēdieniem nav vēl augstāka! Bet arī mājās taču gribas to stundu atpūsties, nevis tikai šmorēt. Bet tā jau tikai darbaspēka komponente. Vēl taču ir jānopērk arī izejvielas!
Tikmēr tomāts arī maksa tos pašus 3.99 (viens paliels tomāts – gandrīz 2 dolāri), kabacis 1.99 (t.i. viens mazs kabacis - Ap 1 usd). Ne sīpols, ne puķu kāposts, nedz paprika- nekas nebūs lētāks par 2usd/lbs. Īsuma: sastāvdaļas sautējumam uz 1 ēdāju man izmaksā vismaz tikpat cik ienest cepeškrāsni veselu lielu vistu (8-10usd).