Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

Jocīgais cilvēks

14/9/2019

0 Comments

 
“Tev patīk skolā labāk nekā baseinā? Tu esi jocīgākais cilvēks, kādu es pazīstu!” paziņoja Gerda mūsu ikvakara sarunas laikā. Bet, jā, tā ir pilnīga patiesība. Man patīk šajā skolā, man patīk mācīties! Man vēl nav ne jausmas, kā es izdarīšu to, ko gribētu izdarīt. Bet zinu, ka šis laiks ir īpašs, un šī atgriešanās akadēmiskajos pienākumos man tiešām patīk.
​
Kad no rīta slēdzu ciet mājas durvis, pamanīju, ka nupat jau man ir trīs atslēgas – mājas, UMass biroja un tagad arī – sporta kluba. Pēdējā izpaužas kā elektronisks piekariņš, bet arī atslēga. Rīgā man atslēgu saišķis nemaz nav lielāks…
Picture
Arī es sāku ieviest lielo kafijas/ tējas krūzi, no kuras dzērienus malkoju dienas garumā... Mana ofisa skats.
Arī mans sabiedriskās dzīves un tikšanos kalendārs sāk piepildīties arvien straujāk. Pieļauju, ka drīz parādīsies sajūta, ka esmu ielēkusi kārtīgā karuselī. Uz daudzajām izsūtītajām e-pasta vēstulēm nāk daudz atbilžu. Profesori ir gatavi tikties, stāstīt, ierosina savus tikšanās laikus, lūdz izvēlēties man pašai, kad ieradīšos. Tikšanos neatsaka gan vietējie, gan arī blakus universitāšu mācībspēki. Šobrīd domāju, kad doties stundas izbraukumā uz Storrs, kur atrodas Konetikutas universitāte, un pasniedz ekonomikas profesors T.Miceli, kas pasniedz Law and economics kursus un  jau gadiem veic pētījumus par to, kā aprēķināt atlīdzību par īpašumu apgrūtināšanu vai piespiedu atsavināšanu.
​
Picture
Bibliotēkas plauktiņā mani jau gaida no krājumiem pirms 2 dienām pasūtītā grāmata...
Pirmdien man jāprezentē savi pētījumi. Šķiet, esmu par šo prezentāciju jau paziņojusi tik plašam iespējamo interesentu lokam, ka būs mazliet jāiespringst uz runājamo. Nav jau gluži kā uz tiesu aiziet un sen zināmo kādam izstāstīt. Te cilvēki, iespējams, pirmo reizi par Latviju būs dzirdējuši, par īpašuma reformām nerunājot. Piespiedu noma vai dalītas īpašumu tiesības vispār viņiem būs jaunums.

​Prezentāciju gatavojot, izsēžu visos iespējamos un pieejamos universitātes “lounge” un “learning commons”. Ja vakar datoru atradu undergraduate learning commons, tad šodien ielauzos graduate commons – te drīkst nākt tikai post-doc un graduate studenti. Iekārtots daudz mājīgāk – ar atpūtas krēsliem, zviļņiem, sofām. Arī skats no 5. stāva iedvesmo: kalnu silueti visapkārt, zilas debesis… ka tikai domas lidotu tikpat augstu. Šis skats.. pametu skatienu pa logu ārā.. liek sirdij mazliet salēkties. Un atkal mazliet tā kā skudriņas pār muguru noskrien. Lāgiem nespēju aptvert, ka esmu te, kaut kur nelielu kalnu ielokā, Amerikas Austrumkrastā, un rakstu pētījumus…
​To trešo atslēgu, ko pieminēju sākumā, to arī no rīta izmēģināju. Ja jau nopirkts abonements, tas jāizmanto un 9:30 es ierados vietējā sporta klubā uz Functional Fitness nodarbību. Sporta zāli nebiju apmeklējusi jau vairāk nekā mēnesi, jutu, ka vingrošana ir nepieciešama kā svaigs gaiss. Kamēr sporta zālē vācās sportisti, sajutos pilnīgi neiederīga – biju vienīgā, kurai vēl nav sirmi mati. Nu ko gan var gribēt, ja nodarbība ir 9:30 no rīta, laikā, kad visi darbspējīgie ir darbā. Šāds laiks sportam ir piemērots tikai pensionāriem. Un man. Nu labi, beigās jau vēl daži, pēc vecuma 40gadnieki, parādījās, bet, šķiet, vienalga biju jaunākā. 
Nodarbība gan bija pilnīgi ok arī man: to laikam sauc par staciju principu vingrošanā. Kad minūti vai pusotru ir jāizpilda 2 vingrojumi un tad jāmaina “stacija”. Vienā jācilā hanteles, otrā jātaisa pietupieni, trešajā – presīte vai planks, utml. Katrs dara, cik grib un spēj. Cenšos no sirds un oēc stundas jutos apmierināta ar sevi: mugura slapja. Lai arī daži vingrojumi bija tieši tādi, kādus dažkārt mājās taisu pati, kompānija un trenere nodrošināja to, ka kustējos un sirsnīgi vingroju nevis 20 vai 25 minūtes, bet gan veselu stundu. Nākšu atkal. 

(Kontrastam : instagram man tikko sekotājos pieteicies vietējais Monkeybar. Ja gribu atšķaidīt sirmgalvju pieredzi, jāiet iedzert ar undergraduates?).
​
Vakarā sporta klubā atgriežos vēlreiz, lai kopā ar Gerdu paplunčātos baseinā un džakuzi. Pagaidām abonements tiek izmantots intensīvi (piezīmēsim gan, ka rit tikai otrā diena).
Picture
Regulāri uz ielām pamanu paziņojumus par "Yard sale" vai "Tag sale", dažkārt gadās arī tādus novērtot. Nepamet sajūta, ka Latvijā pirmais apmeklētājs būtu VID, kas prasītu, vai reģistrēta saimnieciskā darbība, ja tiek pārdoti vairāk kā 3 viena veida priekšmeti.... Bet šīs izpārdošanas kaut kā liekas tik tipiskas un raksturīgas Amerikai...
Uz nedēļas nogali skola mājasdarbus nedod. Mierīgu sirdi ļauju meitēnam vakarā iegrimt minecraft, kamēr pati sagrēkoju ar piektdienas vakara vīna glāzi. Ir pagājušas trīs nedēļas kopš esam šeit. Un lai arī lāgiem nespēju noticēt realitātei – kur esmu, ko daru, varu tikai teikt, ka man patīk. Kad pie vakariņām jautāju Gerdai, kā viņai patīk dzīve Amerikā, viņa, kā jau bērns, bija lietišķi reālistiska un bez pārākām emocijām teica, ka esot OK. Tad jau mums abām viss ir tiešām OK!
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.