Uz UMass dodos ar autobusu. Tagad, skolas laikā, tas kursē ik pa 15 minūtēm un brauciena laiks ir apmēram 15 minūtes. Līdz autobusam gājiens ir kādas minūtes 5-7 (atkarībā, kurā virzienā – pret kalnu vai no kalna). UMass bibliotēkas apkaime zum kā bišu strops – tik daudz cilvēkus vienuviet Rīgā varētu ieraudzīt tikai salūta laikā Daugavmalā. Studenti skrien no vienas ēkas uz otru – lekcijas notiek dažādās ēkās, bibliotēka ir atsevišķi. Manas darba telpas ir Thompson building – Politikas zinātņu departamenta ēkā, kas ir tieši blakus bibliotēkai.
Atrodu vienu no man atvēlētajām darba vietām – graduate students telpu ar atpūtas krēsliem, kafijas automātu, trim datoriem un printeri, ko sekmīgi izmēģinu. Mana privātā ofisa atslēgas vēl nav gatavas, kad būs tas, varēšu sākt ņemt grāmatas no bibliotēkas. Tās stiept uz mājām negribas.
Ar visu iepirkšanos (G tomēr grib aizbraukt uz Claire’s un viņas kabatas naudas uzkrājumi aiziet kārtējos spožajos niekos), vakarā mājās tik vien pagūstam kā uztaisīt vakariņas un pārrunāt dienu. Gerda stāsta, ka esot skolā neesot runājusi pretī un izpildījusi visus vieglos matemātikas uzdevumus. Esot arī prezentējusi Me Bag – stāstījusi par sevi, un lietām, kas viņu raksturo (“somā” bija gabaliņš Lielvārdes jostas, kas simbolizēja Latviju, bildes ar mani, Reini, Brigitu, bilde no hip hopa sacensībām, scrunchie un, protams, burciņa ar slaimu), kā arī klasei stāstījusi par izlasīto grāmatu. Šo klausoties, viens man ir skaidrs – lai vai kā tur ies ar matemātiku un citām zinībām, angļu valoda mums problēmas nesagādās (un gan jau arī gramatika uzlabosies).