Vakarā, pa ceļam uz baseinu, Gi man jautāja: “Uz cik skalā no 1-10 Tu novērtē šo dienu?”
Savu viņa vērtēja uz 8: bija sanācis mūzikas skolotājai parādīt flautu, kas dienu darītu pavisam lielisku, ja ne sasista kāja. Viņai klasē esot arī jauna meitene, kurai viņa esot “draudzene” – kas palīdz atrast telpas, iepazīt jauno skolu.
Man tajā brīdī atbilde bija 7. Es dotu 10, ja būtu jāvērtē tikšanās, kas man šorīt bija ar PhD, Jurisprudence and Social Policy, University of California, Berkeley - Jamie Rowen. Tik iedvesmojoši, strukturēti, palīdzoši. Tik skaidru skatījumu, analītisku pieeju, tik... uhhh, vārdu trūkst! Viņa man atklāja pilnīgi jaunu pētījumu jomu vai drīzāk - aspektu, kā analizēt restitūcijas jautājumus un īpašumu reformas vispār. Deva rekomendācijas, piedāvāja sadarbības variantus. Īsumā: tā bija ļoti patīkama un iedvesmojoša tikšanās. Forši, ka universitātes top mācībspēki ir tik atvērti un pretimnākoši!
Savu viņa vērtēja uz 8: bija sanācis mūzikas skolotājai parādīt flautu, kas dienu darītu pavisam lielisku, ja ne sasista kāja. Viņai klasē esot arī jauna meitene, kurai viņa esot “draudzene” – kas palīdz atrast telpas, iepazīt jauno skolu.
Man tajā brīdī atbilde bija 7. Es dotu 10, ja būtu jāvērtē tikšanās, kas man šorīt bija ar PhD, Jurisprudence and Social Policy, University of California, Berkeley - Jamie Rowen. Tik iedvesmojoši, strukturēti, palīdzoši. Tik skaidru skatījumu, analītisku pieeju, tik... uhhh, vārdu trūkst! Viņa man atklāja pilnīgi jaunu pētījumu jomu vai drīzāk - aspektu, kā analizēt restitūcijas jautājumus un īpašumu reformas vispār. Deva rekomendācijas, piedāvāja sadarbības variantus. Īsumā: tā bija ļoti patīkama un iedvesmojoša tikšanās. Forši, ka universitātes top mācībspēki ir tik atvērti un pretimnākoši!
Rudens lēnām sāk krāsot rajonu, lai gan ir silti, dienas joprojām tik siltas!
Tāpat plus punkts noteikti ir pastā saņemtais paziņojums, ka man piešķirts Social Security numurs! Nu es vairs neesmu “nekas”! (Citējot tēvu – esmu SSietis). Tam bija nepieciešamas tikai dažas dienas – aploksne jau kādu brīdi bija gulējusi pastkastē mājas galā.
Mīnus punkti dienai ir vairāk emocionāli un saistīti ar bažām – gan par to, ka varētu atkal uzliesmot iekaisumi, ko ārstēju pirms aizbraukšanas, un to ka joprojām klepoju (nu cik var?). It kā sīkumi, bet man ir pilnīgi skaidrs, ka šīs valsts izpētē esmu gatava izlaist sadaļu par ārstu apmeklēšanu un apdrošināšanu.
Mīnus punkti dienai ir vairāk emocionāli un saistīti ar bažām – gan par to, ka varētu atkal uzliesmot iekaisumi, ko ārstēju pirms aizbraukšanas, un to ka joprojām klepoju (nu cik var?). It kā sīkumi, bet man ir pilnīgi skaidrs, ka šīs valsts izpētē esmu gatava izlaist sadaļu par ārstu apmeklēšanu un apdrošināšanu.
Mēs ar meitu joprojām cītīgi apmeklējam sporta klubu: es vakar biju pat divreiz. Otrreiz kā pavadošais personāls, kas baseinā šoreiz negāja, bet baseina malā sēdēja un lasīja vienu no pieciem rakstiem, ko man šķiroties inspirācijai iedeva profesore (Sasodīts, kā man šī pietrūka pēdējos gadus! Mazliet prātā nāk RGSL laiks, kad vakarā pirms semināriem lasījām simtiem lappušu, lai apjaustu jaunu tēmu un valdošos viedokļus.).
Pirmo reizi aizgāju pati uz kārtējo Funcional Fitness nodarbību. Šoreiz pat nebiju jaunākā – laikam nostrādā tas, ka nodarbība ir pēcpusdienā, vidējais apmeklētāja vecums bija manējam. Manai gaumei pārāk izteikts kardiotreniņš – atkal tas “staciju” princips, kur 40 sekundes izpildi vingrojumu, 20 atpūties. Vai 30+10+30+10+30. Ātrumā un lēkāšanā, ir sajūta, pazūd kvalitāte. Vienmēr jau, protams, pastāv iespēja iet blakus zālē uz jogu, kas gan tiek reklamēta kā meditatīvas elpošanas prakse… uhhh… Man pietrūkst Jokerkluba nodarbību un slapjās muguras lēni un kārtīgi izpildot vingrojumus!
Bet tagad jātaisās, atkal ceļš zem kājām!
Un vispār: arī es tiku pie UMass hoody. Ja jau, tad jau!
Pirmo reizi aizgāju pati uz kārtējo Funcional Fitness nodarbību. Šoreiz pat nebiju jaunākā – laikam nostrādā tas, ka nodarbība ir pēcpusdienā, vidējais apmeklētāja vecums bija manējam. Manai gaumei pārāk izteikts kardiotreniņš – atkal tas “staciju” princips, kur 40 sekundes izpildi vingrojumu, 20 atpūties. Vai 30+10+30+10+30. Ātrumā un lēkāšanā, ir sajūta, pazūd kvalitāte. Vienmēr jau, protams, pastāv iespēja iet blakus zālē uz jogu, kas gan tiek reklamēta kā meditatīvas elpošanas prakse… uhhh… Man pietrūkst Jokerkluba nodarbību un slapjās muguras lēni un kārtīgi izpildot vingrojumus!
Bet tagad jātaisās, atkal ceļš zem kājām!
Un vispār: arī es tiku pie UMass hoody. Ja jau, tad jau!
RSS Feed
