Arta Snipe
  • Par mani
  • Raksti
  • foto
  • Klejojumi

Inclement weather

3/12/2019

0 Comments

 
Lai arī ziema un sniegs it kā nav nekas pārsteidzošs Masačūsetsā, katru gadu vismaz dažas dienas esot t.s. “emergency weather” vai “snow days”, kad tiek slēgtas skolas, pat universitāte, darba vietas ļauj darbiniekiem strādāt no mājām un vispār pilsēta apklust. Vakar, kad pa puteni braucām mājās, Gerda jau sprieda, vai viņa grib uz skolu rīt vai arī ne, un ka sniega ir tik daudz, ka varēs celt sniegavīrus. To, ka skolas pirmdienā  būs slēgtas, uzzinājām jau vakarā – šāds paziņojums parādījās skolu mājaslapā. UMass vakarā vēl klusēja. Tā kā biju plānojusi no rīta apmeklēt profesora kandidāta prezentāciju, vēl vakarā sazinājos ar savu profesori, kas izstāstīja, ka kandidāts ir ieradies, bet par prezentāciju ziņa būs no rīta.

​No rīta 6AM Umass īpašajā “closing” mājaslapā ir parādījusies informācija, ka campus ir slēgts. Atnāk arī e-pasta vēstules, ka atcelti visi plānotie pasākumi. Es jau saģērbjos, lai izmantotu rītu sportam, kad sporta kluba mājaslapās parādās ziņa, ka rīta nodarbības ir atceltas. Laikam treneri nav izrakušies no mājas.
Picture

Tikmēr turpina snigt, kaimiņi rokas ārā no stāvvietām. Ielas jau ir notīrītas un labi braucamas, cilvēkam no Latvijas pilnīgi nav skaidrs, kāpēc viss ir jāslēdz. Ap 10 parādās arī mazā sniega mašīna – džips, kuram uzmontēta sniega lāpsta, un tas izbrauc dzīvokļu kompleksa iekšējos ceļus un stāvvietas. (Kad džips jau ir prom un es Brigitai ziņoju, kāpēc neesam skolās, attopos, ka esmu jau tā pieradusi pie šī skata, ka neiedomājos džipu nofotografēt).
​Gerda pēc desmitiem pazūd no mājas un atgriežas pēc vairāk nekā divām stundām slapja un mazliet sagurusi. Ar kaimiņu bērniem jālējušies. Viena skolasbiedra tēvs man sūtīja ziņas, vai bērni grib iet ārā spēlēties, bet es atbildēju, ka manējā jau jandalē pa rajonu, gan tiks arī līdz viņiem. Šeit laikam tomēr ir ļoti pieņemts, ka spēlēšanos organizē vecāki. Gerda gan ir tik droša, ka pati mēdz aiziet un piezvanīt pie draudzeņu durvīm un šodien pie viņas durvīm zvanīja viena no kaimiņienēm. Šajā dzīvokļu kompleksā tas varētu būt tikai normāli, ka bērni tiek palaisti savā vaļā.
Pēc pusdienām mēs dodamies sportot: vispirms stundu pa baseinu un tad es dodos uz grupas nodarbību. Gerda sākumā pavēro, kā tā notiek, bet jau pēc brīža manu, ka viņa pazudusi. Aizgājusi uz baseinu pļāpāt ar Lifeguard – meiteni, kura šobrīd vēl mācās vidusskolā un piepelnās uzmanot mazos peldētājus. Kamēr sportojam, ārā atkal sācis snigt lielām, skaistām pārslām. Tomēr skolu mājaslapā nekādu ziņu par snowday nav. Varbūt tā pirmā diena tiek dota brīva tāpēc, lai tauta pierod pie sniega un braukšanas pa sasnigušām ielām?

Sporta klubā pie baseina satieku savu profesori. Uz tikšanos rīt, viņa cerīgi saka. Prezentācija ir par dienu pārcelta. Ceram, ka rīt atkal darbi ritēs ierastajā ritmā.
Picture
Picture
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.
  • Par mani
  • Raksti
  • foto
  • Klejojumi