Inclement weather

Lai arī ziema un sniegs it kā nav nekas pārsteidzošs Masačūsetsā, katru gadu vismaz dažas dienas esot t.s. “emergency weather” vai “snow days”, kad tiek slēgtas skolas, pat universitāte, darba vietas ļauj darbiniekiem strādāt no mājām un vispār pilsēta apklust. Vakar, kad pa puteni braucām mājās, Gerda jau sprieda, vai viņa grib uz skolu rīt vai arī ne, un ka sniega ir tik daudz, ka varēs celt sniegavīrus. To, ka skolas pirmdienā  būs slēgtas, uzzinājām jau vakarā – šāds paziņojums parādījās skolu mājaslapā. UMass vakarā vēl klusēja. Tā kā biju plānojusi no rīta apmeklēt profesora kandidāta prezentāciju, vēl vakarā sazinājos ar savu profesori, kas izstāstīja, ka kandidāts ir ieradies, bet par prezentāciju ziņa būs no rīta.

​No rīta 6AM Umass īpašajā “closing” mājaslapā ir parādījusies informācija, ka campus ir slēgts. Atnāk arī e-pasta vēstules, ka atcelti visi plānotie pasākumi. Es jau saģērbjos, lai izmantotu rītu sportam, kad sporta kluba mājaslapās parādās ziņa, ka rīta nodarbības ir atceltas. Laikam treneri nav izrakušies no mājas.

Tikmēr turpina snigt, kaimiņi rokas ārā no stāvvietām. Ielas jau ir notīrītas un labi braucamas, cilvēkam no Latvijas pilnīgi nav skaidrs, kāpēc viss ir jāslēdz. Ap 10 parādās arī mazā sniega mašīna – džips, kuram uzmontēta sniega lāpsta, un tas izbrauc dzīvokļu kompleksa iekšējos ceļus un stāvvietas. (Kad džips jau ir prom un es Brigitai ziņoju, kāpēc neesam skolās, attopos, ka esmu jau tā pieradusi pie šī skata, ka neiedomājos džipu nofotografēt).

​Gerda pēc desmitiem pazūd no mājas un atgriežas pēc vairāk nekā divām stundām slapja un mazliet sagurusi. Ar kaimiņu bērniem jālējušies. Viena skolasbiedra tēvs man sūtīja ziņas, vai bērni grib iet ārā spēlēties, bet es atbildēju, ka manējā jau jandalē pa rajonu, gan tiks arī līdz viņiem. Šeit laikam tomēr ir ļoti pieņemts, ka spēlēšanos organizē vecāki. Gerda gan ir tik droša, ka pati mēdz aiziet un piezvanīt pie draudzeņu durvīm un šodien pie viņas durvīm zvanīja viena no kaimiņienēm. Šajā dzīvokļu kompleksā tas varētu būt tikai normāli, ka bērni tiek palaisti savā vaļā.

Pēc pusdienām mēs dodamies sportot: vispirms stundu pa baseinu un tad es dodos uz grupas nodarbību. Gerda sākumā pavēro, kā tā notiek, bet jau pēc brīža manu, ka viņa pazudusi. Aizgājusi uz baseinu pļāpāt ar Lifeguard – meiteni, kura šobrīd vēl mācās vidusskolā un piepelnās uzmanot mazos peldētājus. Kamēr sportojam, ārā atkal sācis snigt lielām, skaistām pārslām. Tomēr skolu mājaslapā nekādu ziņu par snowday nav. Varbūt tā pirmā diena tiek dota brīva tāpēc, lai tauta pierod pie sniega un braukšanas pa sasnigušām ielām?

Sporta klubā pie baseina satieku savu profesori. Uz tikšanos rīt, viņa cerīgi saka. Prezentācija ir par dienu pārcelta. Ceram, ka rīt atkal darbi ritēs ierastajā ritmā.