Šie vārdi man iešāvās prātā, kad ieraudzīju Gerdas no skolas atnesto brošūriņu “Fort River School Directory”. Grāmatiņa, kas atsauca nostalģiskas atmiņas par telefonu grāmatām, kurās bija sarakstīti visi Ķegumiešu telefona numuri. Grāmatiņa, kurā ir apkopota un padarīta pieejama pārējo bērnu ģimenēm informācija par bērniem, kas mācās skolā, un viņu vecākiem.
Pie mums noteikti bailēs no Datu Valsts Inspekcijas un GDPR neviens šādu grāmatiņu neriskētu taisīt, lai arī anketā, kurā norādīju ziņas, bija iespējams atzīmēt, kuras no ziņām gribu, lai tiktu publicētas. Šī brošūra sastāv no vairākām daļām: vispirms ir saraksti ar visiem skolas bērniem, norādot, kurā klasē katrs ir. Otrajā daļā pretī skolnieku vārdiem ir vecāku vārdi. Trešā, apjomīgākā, daļa ir izkārtota pēc bērnu uzvārdiem, norādot, kurā klasē katrs no ģimenes bērniem mācās, vecāku vārdus, e-pasta adreses, telefona numurus, kā arī mājas adresi (izceltu bold).
Viens no grāmatiņas uzdevumiem ir atvieglot saziņu vecāku starpā, t.sk. playdates organizēšanu. Tā, tieši no grāmatiņas uzzināju, ka viena no Gi paralēlklases meitenēm, kuras mamma savulaik strādājusi UMass PolSci departamentā, dzīvo tepat, pārsimts metru attālumā. Proti, ir pati tuvākā kaimiņiene no klases meitenēm. Ja ne citādi, tad Helovīna vakarā tas var būt būtiski.
Savukārt ar ātruma ievērošanu policijas prakse atšķiroties pa štatiem. Kamēr Masačūsetsā “tolerances slieksnis” ir 10mi/h un pa lielceļu braucot ar atļautajiem 65mi/h velcies un maisies visiem “pa kājām”, tad Konetikutā jau par 20mi/h ātruma pārsniegšanu var tikt cietumā. “Speed limits strictly enfored”.