Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

Ikdienas prieciņi

25/10/2019

0 Comments

 
Divi šīsdienas atklājumi.
Picture
Pirmais: transitional justice scholarship ir aizraujoša. Vismaz pagaidām. Kad gāju pārlapot bibliotēkā man atliktās 7 grāmatas, domāju, ka “izčekošu” labi ja 2-3. Nē, visas. Katrā bija kas tāds, kas lika to nolikt kaudzītē “līdzņemšanai”.

Man ļoti patika UMass Amherst profesores grāmatas ievadā ierakstītais teksts, sadaļā par bērnības ietekmēm un atmiņām: “Until graduate school, I thought dissertation translated to, “I cannot play with you right now, I’m working.”” Kad izlasīju šo Gerdai, viņa teica: "Bet tā jau arī ir!"
Otrs stāsts ir par Gerdu. Biju parunāties ar viņas klases skolotāju, sarunā klāt bija gan matemātikas, gan angļu valodas skolotāji. Rezumē: man ir gudrs bērns, kuram ne visai patīk piepūlēties, bet kas to spēj, ja ir tēmā ieinteresēts. Gerdas angļu valodas (reading, spelling) zināšanas esot Q līmenī… tas ir mazliet zem līmeņa, kas parasti 4. klasē. Mazliet. Zem līmeņa, kas 4. klasē ir tiem, kam angļu valoda ir dzimtā. Nospriedām, ka svešvalodai šis ir lielisks līmenis un rezultāts. Gerda gan vēlāk atzinās, ka lasīt grāmatas, kurās ir daudz teksta angliski, esot grūti. Ja komiksus viņa lasa atpūšoties, neesmu droša, ka tas būs attiecināms uz nākamo grāmatu, ko ir paņēmusi, kas jau ir pilna teksta grāmata, bez bildēm.
​
Uzzināju arī tuvāk, ko viņi skolā mācās. Patīkams pārsteigums bija eseju rakstīšana – 4. klasē māca eseju pamatprincipus: apgalvojums, argumenti, noslēgums. Šādā veidā viņi raksta, prezentē, apspriež. Labs ieradums, kā veidot rakstu darbu!
Skolotāja stāstīja, ka ir pamanījusi, ka Gerda tekstā it kā saprot vārdus, bet nezina to konkrēto un niansēto nozīmi. Man jau ir līdzīgi – tekstu uztveru, pat ja katrs vārds nav pilnīgi skaidrs. Bet, pieļauju, tieši tā savu dzimto valodu mācās bērni. Neviens taču viņiem uzreiz visas vārda nozīmes neizskaidro, tas nāk ar laiku.
​
Jebkurā gadījumā, saruna ar skolotāju, kuras laikā bērns tiek slavēts, ir patīkama saruna. Skolotāji atzīmēja, ka viņa ir iejutusies klasē, sadraudzējusies. Ka viņas raksturs esot pamainījies, viņa labi sadarbojas ar vienaudžiem, ir labi ieredzēta. Katra māte gribētu dzirdēt šādus tekstus! Īpaši – ja sākumā tieši par šo aspektu mazliet satraucos.
Picture
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.