Pirmais: transitional justice scholarship ir aizraujoša. Vismaz pagaidām. Kad gāju pārlapot bibliotēkā man atliktās 7 grāmatas, domāju, ka “izčekošu” labi ja 2-3. Nē, visas. Katrā bija kas tāds, kas lika to nolikt kaudzītē “līdzņemšanai”. Man ļoti patika UMass Amherst profesores grāmatas ievadā ierakstītais teksts, sadaļā par bērnības ietekmēm un atmiņām: “Until graduate school, I thought dissertation translated to, “I cannot play with you right now, I’m working.”” Kad izlasīju šo Gerdai, viņa teica: "Bet tā jau arī ir!" |
Uzzināju arī tuvāk, ko viņi skolā mācās. Patīkams pārsteigums bija eseju rakstīšana – 4. klasē māca eseju pamatprincipus: apgalvojums, argumenti, noslēgums. Šādā veidā viņi raksta, prezentē, apspriež. Labs ieradums, kā veidot rakstu darbu!
Jebkurā gadījumā, saruna ar skolotāju, kuras laikā bērns tiek slavēts, ir patīkama saruna. Skolotāji atzīmēja, ka viņa ir iejutusies klasē, sadraudzējusies. Ka viņas raksturs esot pamainījies, viņa labi sadarbojas ar vienaudžiem, ir labi ieredzēta. Katra māte gribētu dzirdēt šādus tekstus! Īpaši – ja sākumā tieši par šo aspektu mazliet satraucos.