Visu svēto dienā pat laikapstākļi bija baisulīgi, kā tas pienākas šādam datumam. Ja visas citas dienas nedēļā bija saulainas, tad tieši šodien ne mirkli nebija redzamas debesis, vējš dzenāja lietus mākoņus un purināja kokus. Lai arī bija ļoti silti (vēl pusnaktī termometrs rādīja +21), vēja brāzmas un pelēkās debesis radīja to drūmo noskaņu, kāda piestāv šiem svētkiem.
Gerda, protams, šos svētkus gaidīja un par tiem runāja jau sen. Tā kā man nebija ne jausmas, kā notiek tā “trick-or-treating” štelle šajā okeāna pusē, iepriekšējā vakarā sarakstījos ar kaimiņos dzīvojošā puikas tēti un pieteicos, ka mēs varētu piedalīties kopējā saldumu dinģēšanā. Ātri tiek izveidota SMS grupa, kur notiek pienākumu sadale ar galveno domu: kurš nesīs picu.
Cauri tumšajiem pagalmiem ejot uz kaimiņu mājām, ir sajūta, ka ir vasaras vakars, tikai tās lapas zem kājām un mazliet smaržo pēc rudens. Īpaši, kad sāk līt. Norunātajā vietā un laikā jau sapulcējies kārtīgs bērnu bars, kas nemierīgi gaida starta signālu. Picas ēšana nevienu neinteresē, interesē došanās “reidā”. Kopīgi gandrīz 10galvains bērnu bars dodas klauvēt pie tuvējo apartamentu durvīm. Dažas no tām tiek arī atvērtas durvis un vairākās arī tiek piedāvāti kārotie gardumi.
Jau ejot pie Juliāna Gerda teica, ka vispār negribot dzīvoties kopā ar tiem puikām. Nespēju saprast, vai šie teksti ir poza vai tiešām vēlme iet reidā vienai. Drīz izrādās, ka varbūt tā pat nav niķu poza. Jau pēc dažu dzīvokļu apmeklējuma bariņā kļūst skaidrs, ka šādi var tikt tikai pie vienas konfektes katrās durvīs. Gerda vienā brīdī (to dubļaino un tumšo, bedrēm pilno, neapgaismoto pagalmu vidū) pagriežas uz pretējo pusi un sāk pie durvīm klauvēt viena pati. Kamēr bariņš iet pa kreisi, viņa dodas pa labi. Un droši zvana un katram, kas ir gatavs piedalīties spēlē, stāsta, ka ir vampīrs, paglauda suni, un lēnām piepilda spainīti. Amerikāņi sākumā šo nesaprot, bet drīz redz, ka meitenei ir savs mērķis un sava stratēģija. Visu cieņu, manuprāt!
Gerda, protams, šos svētkus gaidīja un par tiem runāja jau sen. Tā kā man nebija ne jausmas, kā notiek tā “trick-or-treating” štelle šajā okeāna pusē, iepriekšējā vakarā sarakstījos ar kaimiņos dzīvojošā puikas tēti un pieteicos, ka mēs varētu piedalīties kopējā saldumu dinģēšanā. Ātri tiek izveidota SMS grupa, kur notiek pienākumu sadale ar galveno domu: kurš nesīs picu.
Cauri tumšajiem pagalmiem ejot uz kaimiņu mājām, ir sajūta, ka ir vasaras vakars, tikai tās lapas zem kājām un mazliet smaržo pēc rudens. Īpaši, kad sāk līt. Norunātajā vietā un laikā jau sapulcējies kārtīgs bērnu bars, kas nemierīgi gaida starta signālu. Picas ēšana nevienu neinteresē, interesē došanās “reidā”. Kopīgi gandrīz 10galvains bērnu bars dodas klauvēt pie tuvējo apartamentu durvīm. Dažas no tām tiek arī atvērtas durvis un vairākās arī tiek piedāvāti kārotie gardumi.
Jau ejot pie Juliāna Gerda teica, ka vispār negribot dzīvoties kopā ar tiem puikām. Nespēju saprast, vai šie teksti ir poza vai tiešām vēlme iet reidā vienai. Drīz izrādās, ka varbūt tā pat nav niķu poza. Jau pēc dažu dzīvokļu apmeklējuma bariņā kļūst skaidrs, ka šādi var tikt tikai pie vienas konfektes katrās durvīs. Gerda vienā brīdī (to dubļaino un tumšo, bedrēm pilno, neapgaismoto pagalmu vidū) pagriežas uz pretējo pusi un sāk pie durvīm klauvēt viena pati. Kamēr bariņš iet pa kreisi, viņa dodas pa labi. Un droši zvana un katram, kas ir gatavs piedalīties spēlē, stāsta, ka ir vampīrs, paglauda suni, un lēnām piepilda spainīti. Amerikāņi sākumā šo nesaprot, bet drīz redz, ka meitenei ir savs mērķis un sava stratēģija. Visu cieņu, manuprāt!
Vairākos dzīvokļos gan saimnieki stāsta, ka apkaimē esot maz bērnu, tāpēc te tas trick’n’treating esot tāds palēns un maz attīstīts. Mazliet tālāk esošajā privātmāju rajonā esot pilnīgi cits mērogs, ja vien gribas turp lietū un tumsā doties.
Drīz vien sāk atkal līt. Tas gan netraucē saldumu medniekiem – uz ielas satiekam vēl dažas kompānijas, kurās ir meitenes no Gerdas klases un pat skolotājas. Tomēr lietus vēlmi vazāties apkārt samazina. Aizejam vēl izjokot sporta kluba meitenes un zēnus (viņiem atrodas konfektes!) un esam gatavas šo epopoeju beigt. Drīz jau pie stūra parādās arī pārējie kompānijas biedri, mazliet salijuši vēl pieklauvē pie pēdējām durvīm un tad viss dubļainais bars ieveļas mājās.
Spaiņu saturi tiek izbērti uz grīdas un notiek mainīšanās un dalīšanās – kuriem kuri saldumi ir mīļāki. Gerdai arī tiek iespēja iepazīties ar vēl nebaudītām jocīgām lietām, kā konfektēm, kas mutē sasprāgst mazos gabaliņos.
Gerdas klasesbiedra mamma stāsta, ka kāda skolotāja viņai esot teikusi: “Diena pēc Helovīna jāizsludina par brīvdienu!” ‘Tie ne visai izgulējušies bērni, kuru asinīs ir vēl riņķo iepriekšējā vakarā saēstie saldumi, esot neiespējami. Arī mūsu mājā tagad uz virtuves letes stāv 5l spainis ar skeletiņiem, pilns ar visādām konfektēm. Ēdīsim līdz Ziemassvētkiem un vēl mazliet.
Drīz vien sāk atkal līt. Tas gan netraucē saldumu medniekiem – uz ielas satiekam vēl dažas kompānijas, kurās ir meitenes no Gerdas klases un pat skolotājas. Tomēr lietus vēlmi vazāties apkārt samazina. Aizejam vēl izjokot sporta kluba meitenes un zēnus (viņiem atrodas konfektes!) un esam gatavas šo epopoeju beigt. Drīz jau pie stūra parādās arī pārējie kompānijas biedri, mazliet salijuši vēl pieklauvē pie pēdējām durvīm un tad viss dubļainais bars ieveļas mājās.
Spaiņu saturi tiek izbērti uz grīdas un notiek mainīšanās un dalīšanās – kuriem kuri saldumi ir mīļāki. Gerdai arī tiek iespēja iepazīties ar vēl nebaudītām jocīgām lietām, kā konfektēm, kas mutē sasprāgst mazos gabaliņos.
Gerdas klasesbiedra mamma stāsta, ka kāda skolotāja viņai esot teikusi: “Diena pēc Helovīna jāizsludina par brīvdienu!” ‘Tie ne visai izgulējušies bērni, kuru asinīs ir vēl riņķo iepriekšējā vakarā saēstie saldumi, esot neiespējami. Arī mūsu mājā tagad uz virtuves letes stāv 5l spainis ar skeletiņiem, pilns ar visādām konfektēm. Ēdīsim līdz Ziemassvētkiem un vēl mazliet.
RSS Feed
