Strādāju… mazliet atpūšos pie TV (vispār, izrādās manam Amazon Prime līdzi nāk TV, pie sevis domāju- nez, tas strādās arī Latvijā?), no mājas izgāju tikai tik cik kopā ar Gi līdz Barnes &Nobles, līdz lielveikalam un pusdienās pie ķīniešiem uz Pekinas pīli (Mārtiņdienas zoss vietā). Ārā novembris, tikai atšķirībā no Rīgas, uz īsu brīdi uzspīdēja saule.
| Barnes&Nobles laikam vajadzīgs kā motivācija, lai tiktu galā ar tiem latviešu teikumu centriem, teikuma priekšmetiem un izteicējiem. Pie virtuves galda (uz kura jau vairs tik tikko iespējams izbrīvēt vietu diviem šķīvjiem – te ir mana darba telpa un kabinets, papīri, grāmatas, raksti…) tā mācīšanās iet smagnējāk. Gerdas uzmanība esot mājās klejo, viņa spēlējas, jandalējas, lai gan it kā dzird un saprot. Esmu pateicīga Domdara skolotājām, ka tās pa laikam atsūta kādus materiālus vai pārbaudes darbus, ko Gerdas Rīgas klasesbiedri ir pildījuši. Mēs palēnām kādā brīdī tos apskatām, mēģinām izpildīt. Ar domu, ka janvārī Rīgā būs vieglāk. |  |
Apzinos, ka robi zināšanās vienalga paliks. Latvijas teritoriālā iedalījuma vietā meita būs apguvusi ASV štatus, pavalstis un to centrus (un šīs zināšanas, iespējams, noderēs ilgāk, nekā zināšanas par to, cik šobrīd novadu ir Latvijā…). Vecā Stendera vietā apgūti argumentative essays pamatprincipi. Galu galā, zināšanas ar robiem kādā jomā ir mums visiem – man ir traki žēl, ka Ķeguma skolas skolotāja Bremze interesi par vēsturi man nokāva apmēram pirmo 2-3 stundu laikā. Par Divupi un Mezopotāmiju viņa stāstīja tik garlaicīgi, ka nākamo tēmu es jau vairs neatceros. Atceros tikai, ka sākotnēji vēstures stundas biju gaidījusi ar interesi. Skolotājs nozīmē tik daudz…
Šobrīd priecājos par sajūtu, kā aizkrāsoju zināšanu karti transitional justice jomā. Zināms gandarījums bija brīdī, kad beidzot atradu vienu grāmatu, kurā bija īsi aprakstīta īpašuma reforma Baltijas valstīs, ar norādi, ka tās ir spilgtākais restitūcijas piemērs, kas jau ir ticis sīkāk aprakstīts zemāk norādītajos rakstos. Visus rakstus biju lasījusi jau rakstot disertācijas salīdzinošo sadaļu. Tas ir zināms gandarījums, lasīt jomas literatūru un saprast tajā ietvertās atsauces.
Meita tikmēr izteikti garlaikojas un vēl nav nonākusi līdz fāzei, kurā garlaikošanās kļūst radoša. Arī izaicinājums? Man, kura lāgiem jūtas vainīga, ka viņu svešajā valstī neizklaidē, bet tad, atceroties savu bērnību, cik gan mani (vai jebkuru no mums) izklaidēja mūsu vecāki?
Šobrīd priecājos par sajūtu, kā aizkrāsoju zināšanu karti transitional justice jomā. Zināms gandarījums bija brīdī, kad beidzot atradu vienu grāmatu, kurā bija īsi aprakstīta īpašuma reforma Baltijas valstīs, ar norādi, ka tās ir spilgtākais restitūcijas piemērs, kas jau ir ticis sīkāk aprakstīts zemāk norādītajos rakstos. Visus rakstus biju lasījusi jau rakstot disertācijas salīdzinošo sadaļu. Tas ir zināms gandarījums, lasīt jomas literatūru un saprast tajā ietvertās atsauces.
Meita tikmēr izteikti garlaikojas un vēl nav nonākusi līdz fāzei, kurā garlaikošanās kļūst radoša. Arī izaicinājums? Man, kura lāgiem jūtas vainīga, ka viņu svešajā valstī neizklaidē, bet tad, atceroties savu bērnību, cik gan mani (vai jebkuru no mums) izklaidēja mūsu vecāki?
RSS Feed
