Šobrīd aktuālā diskusija par disertāciju rakstīšanu angliski liek uz šo problēmu paskatīties vēl no cita skatu punkta. Par to, vai un kā terminus tulkojam šobrīd. Kur rodas dīvainie likumu nosaukumi? Kas radīja “Divided properties”, terminu, kuru šobrīt lieto pat Tieslietu ministrija savā mājaslapā, kā burtisku tulkojumu “dalītajiem īpašumiem”, aizmirstot, ka dalītas šajos īpašumos ir īpašuma tiesības, nevis īpašumi (as “ownership”).
Facebook lapā varbūt pamanījāt manu neizpratni par “faculty” un “departments” lietošanu. Mulsumam savu pili pielika apstāklis, ka 2012. gadā LU ir mainījusi disertāciju kopsavilkumu noformēšanas noteikumus. Ja līdz tam fakultātes tika tulkotas kā “Departments”, tad pēc 2012 tās kļuvušas par “Faculties”.
Neliela izpēte internetā angliski runājošās valstīs man viesa zināmu skaidrību. ASV ar “faculty” saprot akadēmisko personālu. Arī man uz UMass kartes ir rakstīts: faculty. Savukārt UK jau šis termins tiek lietots kā sinonīms “departments” – Kembridžā ir gan faculties, gan departments, un, īpaši neiedziļinoties, izskatās, ka saturs ir tāds pats. Vienas “skolas” ietvaros līdzīgā statusā ir gan vieni, gan otri (nevis viens ir otra sastāvdaļa, piemēram). Tad nu mums, ne-angliski runājošiem, atliek izvēles iespēja.
Vēl viens izaicinājums man bija articles un sections likumos. Ilgstošu pārdomu rezultātā mans secinājums ir, ka articles lieto konstitūcijās, starptautiskos līgumos, kur panti satur vispārīgas normas. Savukārt sections tiek lietots “ikdienas” likumos, t.i. tās ir normas, kas tiek tieši piemērotas (jā, arī konstitūcijas normas var tieši piemērot, bet tomēr tās satur principus, nevis dispozīciju un sankciju).
Vēl mani vakar nomierināja, ka tas netiek uzskatīts par sliktu stilu amerikāniski rakstītā tekstā lietot britu vārdus. Jo, atzīstos, ka man joprojām ir grūtības atcerēties, kuriem lifti ir “elevators” un kuriem “lifts”. Varam turpināt ar stories/floors, flats/apartments, autumn/fall, aubergine/ eggplant, utt.