Arta Snipe
  • Par mani
  • Raksti
  • foto
  • Klejojumi

Dzīvojam!

24/9/2019

0 Comments

 
Pirmdienu laika prognozēs sola tik vasarīgi skaistu, ka es atceļu domu par sporta kluba apmeklējumu, lai šo laiku izmantotu pastaigai. 
​
Rīta cēlienu it kā produktīvi nostrādāju, bet nepamet sajūta, ka laiks paiet ātri un izdarīts maz. Darbojos pie pētījuma, ko veicam kopā ar Dr. Rowen.  Vispār jau pirmo reizi tāda pieredze- rakstīt zinātnisku rakstu kopā ar kādu, kas nav visai labi personīgi pazīstams.. redzēsim, kā veiksies, šobrīd it kā produktīvi. Neliela paniciņa lāgiem gan pārņem, bet tā beidzas, kad ķeros pie darba. Nespēju tikai apbrīnot, kā viņai datu bāzēs izdodas atrast tik labus rakstus: man nekādi tik precīzi neķeras. Laikam legal research skills kopš studiju laikiem neesmu atsvaidzinājusi. Ar dažu atslēgas vārdu ierakstīšanu ne vienmēr pietiek.
Picture
​Pēc pusdienām, lai arī sirdsapziņa brēc, ka vēl jāstrādā, izeju pastaigā. Ārā ir +32 grādi, mazliet apmācies. Superīga diena! Nekur tālu braukt negribu (t.i. pavadīt daudz laika mašīnā). Un, baumo, tuvākajā apkaimē krāšņais rudens vēl nav iestājies un sarkanās lapas jāmeklē diezgan tālu. Esmu telefonā ielādējusi aplikāciju, kur var sekot līdzi tam, kā rudens krāsas ienāk Jaunanglijā. Mūsu rajons vēl iekrāsots dzeltens. Tuvākais oranžais ir apmēram 40min brauciena attālumā. Sarkanais- vēl tālāk. Jāpagaida. (Un tā mēs rudeni gaidām ar telefoniem rokās.)
Picture
​Vakarā jau ierasti izmantojam sporta kluba/ baseina apmeklēšanas iespējas un pēc tam, baudot silto vakaru, grilējam vakariņas. G tiek pie kārtējā karstā suņa, kamēr es esmu papildus gardajam Angus steikam esmu iepirkusi baklažānu. Ir dzirdēts, ka baklažānu sagatavošana var būt tricky. Google māca darīt visādi, beigās riskēju izmēģināt vienu no receptēm un ir jau labi, lai gan pilnīgi citādi, nekā esmu ēdusi ciemos vai krogos. Tas, kas man neiziet no galvas, ir kāda piknikošana, šķiet, ar Brizgām un Gobām, apmēram gadus 10 atpakaļ, kuras noslēgumā kāds prezentēja īpatnēju baklažāna grilēšanas recepti. Ja nemaldos to grilēja visu veselu (Cik īpatnēja ir atmiņa, cik dīvainas lietas mēs atceramies!). Ja kāds to recepti spēj atcerēties vai arī vienkārši ir labi ieteikumi baklažānu sagatavošanā, laipni lūgti dalīties! 
​Kad ir paēsts, atkal ar emocijām, ko varētu aprakstīt gandrīz kā paniku, aptveru, ka pulkstenis rāda jau pāri astoņiem vakarā. Protams, ja esam baseinā līdz 7, vakariņas tiek paēstas pēc 8. Ir palikusi apmēram stunda līdz jātaisās gulēt. Vakars atkal aizlido, nu jau pat bez galda spēles.
Atradu G rakstīto sacerējumu...
​Paldies Dievam un saprātam, Gi Capacidad (tā sauc tās pēcstundu nodarbības) organizatori ir izdomājuši sistēmu, ka bērni var nopelnīt Capacidad dolārus, ja šo pēcstundu laikā uzpilda mājasdarbus. Tāpēc vakarā mums jāpilda tikai spelling lapa, matemātika ir jau izpildīta, un jāzīmē mājas plāns ugunsdrošības stundai. Runājot par to plānu…, nu cerams skolotāji, viņi noticēs, ka mēs dzīvojam miniatūrā vienstāvu māja ar virtuvi un vienu dzīvojamo istabu. Tikai tās kāpnes uz otro stāvu plānā ir tādas mazliet nodevīgas...
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.
  • Par mani
  • Raksti
  • foto
  • Klejojumi