Rīta cēlienu it kā produktīvi nostrādāju, bet nepamet sajūta, ka laiks paiet ātri un izdarīts maz. Darbojos pie pētījuma, ko veicam kopā ar Dr. Rowen. Vispār jau pirmo reizi tāda pieredze- rakstīt zinātnisku rakstu kopā ar kādu, kas nav visai labi personīgi pazīstams.. redzēsim, kā veiksies, šobrīd it kā produktīvi. Neliela paniciņa lāgiem gan pārņem, bet tā beidzas, kad ķeros pie darba. Nespēju tikai apbrīnot, kā viņai datu bāzēs izdodas atrast tik labus rakstus: man nekādi tik precīzi neķeras. Laikam legal research skills kopš studiju laikiem neesmu atsvaidzinājusi. Ar dažu atslēgas vārdu ierakstīšanu ne vienmēr pietiek.
Pēc pusdienām, lai arī sirdsapziņa brēc, ka vēl jāstrādā, izeju pastaigā. Ārā ir +32 grādi, mazliet apmācies. Superīga diena! Nekur tālu braukt negribu (t.i. pavadīt daudz laika mašīnā). Un, baumo, tuvākajā apkaimē krāšņais rudens vēl nav iestājies un sarkanās lapas jāmeklē diezgan tālu. Esmu telefonā ielādējusi aplikāciju, kur var sekot līdzi tam, kā rudens krāsas ienāk Jaunanglijā. Mūsu rajons vēl iekrāsots dzeltens. Tuvākais oranžais ir apmēram 40min brauciena attālumā. Sarkanais- vēl tālāk. Jāpagaida. (Un tā mēs rudeni gaidām ar telefoniem rokās.) |