Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

Double date

4/11/2019

0 Comments

 
Īsās (jo ASV pāreja uz ziemas laiku notika tikai šonedēļ) highlight laikam bija mūsu ar Gi gandrīz notikušais double date.

Gerdai bija sarunāts dažu stundu izbraukums ar manu senu draugu, nu jau pensionētu socioloģijas un marketinga profesoru. Profesoram pašam bērnu nav, bet viņš ir lielisks tētis un krusttēvs sievas bērniem, kā arī tuvāko draugu bērniem. Arī ar Gerdu jau pirmo tikšanos laikā viņiem izveidojās labs kontakts un profesors piedāvāja, ka labprāt kādu dienu kopā ar Gerdu aizdotos uz kādu muzeju vai izrādi.
​
Šodien bija tā diena, kad viņi kopā apmeklēja Taureņu muzeju, kas Gerdai esot ļoti paticis, kā arī aizbrauca papusdienot. Abi vienojās, ka viņiem garšo ķīniešu ēdieni, bet lai arī profesors piedāvāja labu ķīniešu restorānu pilsētas centrā, Gerda vēlējās atgriezties vietā, kur pirms tam mēs bijām ēdušas garšīgus suši. 
Tikmēr, izmantojot Gerdas prombūtni, randiņu biju sarunājusi arī es. Izejot pusdienās, grūti pat bija izvēlēties, vai izmēģināt vjetnamiešu, vai indiešu virtuvi, bet kaut kā uzrunāja doma par Pekinas pīli. Nonācu .. pilsētas labākajā ķīniešu restorānā, nu tajā pašā uz kuru gandrīz tika aizvesta Gerda.
​
Meita pēc tam gandrīz nošķendējās, ka nav piekritusi piedāvājumam, jo doma par nejaušu satikšanos restorānā viņai likās amizanta (pieļauju, pēc gadiem 10 viņai tā neliktos!). Tomēr suši esot bijuši lieliski, un arī profesoram nočieptie ķīniešu pelmeņi esot gardi. Kopumā abas bijām atpūtušās viena no otras, papusdienojušas dažādās kompānijās, un priecīgi satikāmies mājās, lai apmainītos iespaidiem. “Es gribu kādu dienu ar Neal doties uz dinozauru muzeju!’ vakarā paziņoja meita. Tātad pasākums tiešām patika.
Picture
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.